Psalmi 44
44
Dieva atstāta cilvēka lūgšana
1Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. 2Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. 3Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. 4Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji! 5Tu esi mans valdnieks, ak, Dievs, tas, kas sūta palīdzību Jēkabam! 6Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava Vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim. 7Nē, es savu cerību nelieku uz savu stopu, nedz mans zobens ir tas, kas man palīdz, 8bet Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, un, kas mūs ienīst, tos Tu liec kaunā. 9Par Dievu mēs līksmojam vienumēr, un Tavam Vārdam pateicamies mūžīgi. 10Bet nu Tu mūs esi atstūmis un pametis kaunā, neesi gājis cīņā kopā ar mūsu karaspēku. 11Tu liki mums atkāpties ienaidnieka priekšā un ļāvi ienaidniekam gūt laupījumu. 12Kā avis Tu mūs esi atstājis nokaušanai un izkaisījis starp tautām. 13Tu pārdevi Savu tautu par velti, neiegūdams par to nekādu samaksu. 14Tu mūs noliec par apsmieklu mūsu kaimiņiem un par nievām un izsmieklu tiem, kas dzīvo mums visapkārt. 15Tu mūs dari par zobgalīgu sakāmvārdu starp tautām, un svešas tautas par mums krata galvu. 16Cauru dienu mans negods stāv man acu priekšā, un kauns apklāj manu vaigu, 17jo man jādzird pēlēju un smējēju skaļās valodas un jāredz, ka mūs nīst un taisās mums atriebties. 18Viss tas ir nācis pār mums, un tomēr mēs Tevi neesam aizmirsuši un neesam lauzuši Tavu derību. 19Mūsu sirds nav atkāpusies, un mūsu soļi nav novirzījušies no Taviem ceļiem, 20lai gan Tu mūs satriec šakāļu mītņu vidū un turi mūs apklātus ar nāves nakts tumsību. 21Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva Vārdu un būtu izstiepuši savu roku pēc sveša dieva, 22vai Dievs to nebūtu manījis? Viņš taču zina siržu noslēpumus. 23Nē, Tevis pēc mēs tiekam nogalināti augu dienu, topam turēti līdzīgi kaujamām avīm. 24Celies, Kungs,- kāpēc Tu guli? Mosties un neatstum mūs uz laiku laikiem! 25Kāpēc Tu apslēp Savu vaigu un aizmirsti mūsu postu un spaidus? 26Tiešām, putekļos nospiesta ir mūsu dvēsele, mūsu miesa līp pie pīšļiem. 27Celies, nāc mums par palīgu un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ!
Pašlaik izvēlēts:
Psalmi 44: RT65
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965