4. Mozus 21
21
1Kad kānaānietis, Arada zemes ķēniņš, kas dzīvoja Negebā, dzirdēja, ka Israēla tauta nāk pa Ataraima ceļu, tas karoja pret Israēlu un aizveda kādus no viņiem gūstā. 2Tad Israēls deva solījumu Tam Kungam, sacīdams: "Ja Tu šo tautu tiešām nodosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izdeldēšu." 3Un Tas Kungs paklausīja Israēla balsij, un Viņš nodeva kānaāniešus viņu rīcībā, un viņi tos izdeldēja, gan viņus pašus, gan viņu pilsētas, un nosauca tās vietas vārdu Horma #Izdeldēšana.. 4Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedru jūras ceļu, lai apietu Edoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga, 5un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: "Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!" 6Un Tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira. 7Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: "Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret To Kungu un pret tevi; lūdz To Kungu, lai Viņš mums atņem tās čūskas!" Tad Mozus aizlūdza par tautu. 8Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Darini sev čūskas tēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos." 9Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs. 10Tad Israēla bērni no turienes devās ceļā un apmetās pie Obotas. 11Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije Ābarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu. 12No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta. 13No turienes tie aizgāja un apmetās šaipus Arnonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Arnona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem. 14Tāpēc Tā Kunga karu grāmatā teikts: "Tas Kungs karoja pret Vahebu viesulī un pret Arnonas upēm, 15un pie upju krituma, kas nogriežas uz Āru un aizvijas gar Moābas robežām." 16Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras Tas Kungs Mozum sacīja: "Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni." 17Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: "Verdi, aka, uzdziediet tai! 18Ak, aka, ko vadoņi rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu karavadoņa zizli, ar savām kūjām!" No tuksneša tie aizgāja uz Matanu 19un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu, 20un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moābas līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz tuksnesi. 21Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sihona, amoriešu ķēniņa, un sacīja: 22"Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna dārzos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām." 23Bet Sihons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežām un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; kad Sihons nonāca pie Jahcas, tad tas uzbruka Israēlam. 24Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir, līdz amoniešu robežām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas. 25Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās - Hešbonā un visās tās mazajās pilsētās. 26Jo Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sihona pilsēta, bet viņš bija karojis pret agrāko Moāba ķēniņu un bija tam visu viņa zemi atņēmis līdz pat Arnonai. 27Tāpēc dziesminieki saka: "Nāciet uz Hešbonu, lai Sihona pilsēta tiek uzcelta! 28Jo uguns ir izlauzusies no Hešbonas un liesma no Sihona pilsētas; tā ir aprijusi Moāba apgabalu un sadedzinājusi Arnonas virsotņu kungus. 29Vai tev, Moāb! Jūs, Kemoša tauta, tagad esat nolemti iznīcībai, viņš ir licis būt jūsu dēliem par bēgļiem, bet jūsu meitas viņš ir aizvedis Sihona, amoriešu ķēniņa, gūstā. 30Un no Hešbonas līdz Dibonai ir iznīkusi Moāba cerības gaisma, un mēs tos esam vajājuši līdz Nopahai, kas sniedzas līdz Medebai." 31Tā Israēls apmetās amoriešu zemē. 32Un Mozus izsūtīja izlūkus izpētīt Jāzeru, un tie ieņēma tās ciemus un izdzina amoriešus, kas tur mita. 33Tad tie nogriezās sāņus un devās kalnup pa Basanas ceļu, bet Ogs, Basanas ķēniņš, un viņa ļaudis izgāja viņiem pretim, lai karotu pie Edrejas. 34Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis, un visu viņa zemi Es nodošu tavās rokās, un tu darīsi viņam tāpat, kā tu esi darījis Sihonam, amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā." 35Un tie viņu sakāva un viņa dēlus un visu viņa tautu, ka neviens neatlikās, un tie ieņēma viņa zemi.
Pašlaik izvēlēts:
4. Mozus 21: RT65
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965