1. Mozus 30
30
1Kad Rahēle redzēja, ka viņa Jēkabam nedeva bērnus, tā sāka apskaust savu māsu un teica Jēkabam: "Gādā man bērnus, ja ne, es miršu." 2Bet Jēkaba dusmas iekvēlojās pret Rahēli, un viņš sacīja: "Vai tad es esmu Dieva vietā, kas liedzis bērnus tavam klēpim?" 3Tad tā teica viņam: "Lūk, mana kalpone Bilha, ej pie tās, lai tā dzemdē uz maniem ceļiem, lai man rastos caur viņu dzimums." 4Un viņa tam deva Bilhu, savu kalponi, par sievu, un Jēkabs gāja pie tās. 5Un Bilha tapa grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu. 6Un Rahēle sacīja: "Dievs man piešķīris tiesu un ir paklausījis mani, un devis man dēlu." Tādēļ viņa nosauca tā vārdu: Dans #Tiesātājs.. 7Un Bilha, Rahēles kalpone, tapa atkal grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 8Un Rahēle sacīja: "Es esmu izcīnījusi Dieva cīņu ar savu māsu un esmu uzvarējusi." Un viņa nosauca tā vārdu: Naftalis #Mana cīnīšanās.. 9Kad Lea redzēja, ka ir pārstājusi dzemdēt, tā ņēma savu kalponi Zilfu un deva to Jēkabam par sievu. 10Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja Jēkabam dēlu. 11Un Lea teica: "Laime nāk," - un nosauca tā vārdu: Gads #Laime.. 12Un Zilfa, Leas kalpone, dzemdēja otru dēlu Jēkabam. 13Un Lea teica: "Es - laimīgā, jo mani teiks laimīgu visas sievas." Un tā nosauca viņa vārdu: Ašers #Laimīgais.. 14Un kādu dienu Rūbens nāca ap kviešu pļaujamo laiku un atrada tīrumā mīlestības ābolus, un viņš tos atnesa savai mātei Leai. Tad Rahēle sacīja Leai: "Dod man kādu no sava dēla mīlestības āboliem." 15Tā teica: "Vai tad nav vēl diezgan, ka tu man esi atņēmusi manu vīru, tagad tu gribi paņemt arī mana dēla mīlestības ābolus?" Tad Rahēle sacīja: "Lai tad arī viņš guļ pie tevis šonakt tava dēla mīlestības ābolu dēļ." 16Un Jēkabs nāca vakarā no tīruma; tad Lea gāja tam pretī un sacīja viņam: "Tev jānāk pie manis, jo es tevi esmu pirktin nopirkusi par sava dēla mīlestības āboliem." Un viņš ar to gulēja tanī naktī. 17Un Dievs paklausīja Leu, un tā tapa grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu. 18Un Lea sacīja: "Dievs man ir atmaksājis to, ka es esmu devusi savu kalponi savam vīram." Un viņa nosauca tā vārdu: Isašars #Vārds Isašars skan līdzīgi senebr. val. vārdam atmaksa.. 19Un Lea atkal tapa grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu. 20Un Lea sacīja: "Dievs mani pieminējis ar labu piemiņu, dodams dāvanu; nu reiz mans vīrs cienīs mani, jo es tam esmu dzemdējusi sešus dēlus." Un viņa nosauca tā vārdu: Zebulons #Cieņa.. 21Un pēc tā viņa dzemdēja meitu un nosauca viņas vārdu: Dīna. 22Tad Dievs pieminēja Rahēli un paklausīja viņu, atverot tās klēpi. 23Un viņa tapa grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Dievs man ir atņēmis manu kaunu." 24Un viņa nosauca viņa vārdu: Jāzeps #Lai viņš pieliek., sacīdama: "Lai Tas Kungs man pieliek vēl vienu dēlu." 25Un notika, pēc tam kad Rahēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs sacīja Lābanam: "Atlaid mani! Es gribu iet uz savu vietu savā zemē. 26Dod man manas sievas un manus bērnus, jo es tev par viņām esmu kalpojis, un es gribu doties ceļā; tu jau zini manu kalpošanu, ko esmu tev kalpojis." 27Bet Lābans sacīja viņam: "Kaut es būtu atradis labvēlību tavās acīs; no zīmēm esmu nopratis, ka Tas Kungs mani ir svētījis tevis dēļ." 28Un viņš sacīja: "Prasi man savu algu, un es to došu." 29Un tas sacīja viņam: "Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kā tavs ganāmpulks pieaudzis manā laikā. 30Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un Tas Kungs tevi svētījis manu soļu dēļ. Bet tagad - kad lai es sāku gādāt arī par savu namu?" 31Un viņš sacīja: "Ko lai es tev dodu?" Un Jēkabs sacīja: "Tev man nekā nav jādod. Ja tu man darīsi kādu lietu, es atkal ganīšu un sargāšu tavus sīklopus. 32Es šodien apstaigāšu visus tavus sīklopus. Atšķir no tiem visas avis, kas ir raibas vai lāsainas, un visus melnos starp jēriem un lāsainās un raibās kazu starpā. Tā lai ir mana alga. 33Un mana taisnība lai dod liecību par mani nākamā laikā, kad nāksi pārbaudīt manu algu: kas nav raiba vai lāsaina starp kazām vai melns starp jēriem, to uzskati par manis zagtu." 34Un Lābans sacīja: "Labi, lai notiek, kā tu esi sacījis." 35Un viņš atšķīra tanī dienā raibos un lāsainos āžus un visas raibās un lāsainās kazas, visus, kam bija kāds baltums, un ikvienu melno starp jēriem un deva tos savu dēlu rokās. 36Un viņš lika atstarpi triju dienu gājumā starp Jēkabu un sevi, un Jēkabs ganīja pārējos Lābana sīklopus. 37Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm. 38Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos. 39Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni. 40Bet šos jērus Jēkabs atšķīra un vērsa visus sīklopu purnus uz svītrainajiem un melnajiem starp Lābana sīklopiem. Un viņš lika savus ganāmpulkus atsevišķi un nepievienoja tos Lābana sīklopiem. 41Un vienmēr, kad spēcīgākie sīklopi apgājās, Jēkabs lika rīkstes sīklopu priekšā ūdens tvertnēs, lai tie pār šīm rīkstēm apietos. 42Bet, vājākiem sīklopiem apejoties, viņš nelika tās; un tā vājākie sīklopi palika Lābanam, bet stiprākie Jēkabam. 43Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.
Pašlaik izvēlēts:
1. Mozus 30: RT65
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965