Lūkas 7
7
Jēzus dziedina centuriona kalpu
(Mt 8:5–13; Jņ 4:43–54)
1Kad Jēzus beidza runāt uz ļaudīm, viņš iegāja Kapernaumā. 2Tur kāda centuriona kalps, kas tam bija dārgs, gulēja slims uz miršanu. 3Izdzirdējis par Jēzu, tas nosūtīja pie viņa jūdu vecajos ar lūgumu, lai viņš nāk un glābj viņa kalpu. 4Ieradušies pie Jēzus, tie viņu dedzīgi lūdza, sacīdami: “Viņš ir tā cienīgs, ka tu viņam palīdzi. 5Viņš mīl mūsu tautu un ir uzcēlis mums sinagogu.” 6Un Jēzus devās ar tiem ceļā. Kad viņš vairs nebija tālu no tā nama, centurions sūtīja pretī savus draugus, likdams sacīt: “Kungs, nenopūlies! Es neesmu tā cienīgs, ka tu ienāc manā namā. 7Tādēļ es arī neturēju sevi par cienīgu nākt pie tevis. Bet dod tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts. 8Arī es esmu cilvēks, kas pakļauts varai, un man ir padotie – kareivji; kad vienam es saku: ej, – tas iet, un citam: nāc, – viņš nāk, un savam kalpam: dari to, – viņš dara.” 9To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās par viņu un, pagriezies pret ļaužu pūli, kas viņam sekoja, teica: “Es jums saku: tādu ticību es neesmu atradis pat Israēlā.” 10Un tie, kas bija sūtīti, atgriezās mājās un atrada slimo kalpu veselu.
Atraitnes dēla atdzīvināšana Nainē
11Drīz pēc tam viņš devās uz pilsētu, sauktu Naine, un kopā ar viņu gāja mācekļi un liels ļaužu pūlis. 12Kad viņš jau tuvojās pilsētas vārtiem, redzi, iznesa kādu mirušo, mātes vienīgo dēlu, un viņa pati bija atraitne, un līdz ar viņu bija liels pūlis pilsētnieku. 13Atraitni ieraudzījis, Kungs iežēlojās par viņu un tai sacīja: “Neraudi!” 14Pienācis klāt, viņš aizskāra zārku; nesēji apstājās, un viņš sacīja: “Jaunekli, es tev saku, celies augšā!” 15Mirušais piecēlās sēdus un sāka runāt, un Jēzus atdeva viņu mātei. 16Visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Dievu: “Liels pravietis ir cēlies mūsu vidū; Dievs ir uzlūkojis savu tautu.” 17Šī vēsts par viņu izgāja pa visu Jūdeju un tās apgabalu.
Jēzus atbild Jānim Kristītājam
(Mt 11:2–19)
18Un Jānim to visu pavēstīja viņa mācekļi. Pieaicinājis divus no saviem mācekļiem, Jānis 19sūtīja pie Kunga, likdams jautāt: “Vai tu esi tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?” 20Un vīri, pie viņa atnākuši, sacīja: “Jānis Kristītājs sūta mūs pie tevis un jautā: vai tu esi tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?” 21Tobrīd Jēzus daudzus dziedināja no slimībām, kaitēm un ļauniem gariem un daudziem akliem dāvāja redzi. 22#Jes 35:5–6; 61:1Un viņš tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim, ko skatījāt un dzirdējāt: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 23Un laimīgs ikviens, kas manis dēļ neapgrēcinās.” 24Kad Jāņa vēstneši bija aizgājuši, viņš sāka ļaudīm runāt par Jāni: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo? 25Ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai cilvēku, ģērbtu smalkās drēbēs? Redzi, tie, kam ir dārgas drēbes un kas mīt greznībā, tie ir ķēniņu pilīs. 26Tiešām, ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: pat vairāk nekā pravieti. 27#Mal 3:1Viņš ir tas, par ko ir rakstīts: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā. – 28Es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm nav neviena lielāka par Jāni. Bet mazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.” 29#Mt 21:32; Lk 3:12Un visa tauta, pat muitnieki, ieklausījās un apliecināja, ka Dievs ir taisns, pieņemdami Jāņa kristību, 30bet farizeji un likuma zinātāji nonicināja Dieva padomu, nepieņemdami Jāņa kristību.#7:30 Daļa JD tulkotāju 29. un 30. pantu uzskata par Jēzus runas turpinājumu. 31“Kam tad lai es pielīdzinu šīs paaudzes cilvēkus, un kam tie ir līdzīgi? 32Tie pielīdzināmi bērniem, kas sēž tirgus laukumā un cits citam sauc: mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt, mēs dziedājām raudu dziesmu, un jūs neraudājāt. 33Atnāca Jānis Kristītājs, viņš nedz maizi ēda, nedz vīnu dzēra, un jūs sakāt: viņā ir dēmons. 34Atnāca Cilvēka Dēls, viņš ēd un dzer, un jūs sakāt: redzi, izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs. 35Un gudrību attaisno visi tās bērni.”
Jēzus farizeja Sīmaņa namā
36Kāds farizejs lūdza viņu, lai viņš pie tā ēstu; un, farizeja namā iegājis, viņš apsēdās. 37#Mt 26:7; Mk 14:3; Jņ 12:3Un, redzi, tajā pilsētā kāda sieviete, kas bija grēciniece, uzzinājusi, ka viņš ir farizeja namā, atnesa alabastra trauciņu ar smaržīgu svaidāmo eļļu 38un nostājās aiz Jēzus, krita pie viņa kājām un raudādama sāka ar savām asarām slacīt viņa kājas un ar saviem matiem tās žāvēt, un skūpstīja viņa kājas un iezieda ar svaidāmo eļļu. 39Farizejs, kas viņu bija aicinājis, to redzēdams, pie sevis noteica: “Ja šis būtu pravietis, tad pazītu gan, kas un kāda ir šī sieviete, kas viņam pieskaras, jo tā ir grēciniece.” 40Un Jēzus, vērsies pie viņa, sacīja: “Sīmani, man tev kas sakāms.” Un tas sacīja: “Saki, Skolotāj!” – 41“Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija parādā pieci simti denāriju un otrs – piecdesmit. 42Kad neviens no tiem nespēja parādu atdot, viņš abiem to atlaida. Kurš no tiem viņu vairāk mīlēs?” 43Sīmanis atbildēja: “Es domāju – tas, kam tika vairāk atlaists.” Jēzus sacīja: “Tu pareizi spried.” 44Un, pagriezies pret sievieti, viņš Sīmanim teica: “Vai redzi šo sievieti? Es ienācu tavā namā, tu man kāju mazgāšanai ūdeni nedevi, bet viņa manas kājas ar asarām slacīja un ar matiem tās susināja. 45Tu mani nenoskūpstīji, bet viņa, kopš te esmu ienācis, nemitējas skūpstīt manas kājas. 46Manu galvu ar eļļu tu neesi svaidījis, bet viņa ar smaržīgo eļļu svaidīja manas kājas. 47Es tev saku, viņas daudzie grēki ir piedoti, jo viņā ir daudz mīlestības. Bet, kam maz piedod, tas maz mīl.” 48Un viņš tai teica: “Tavi grēki tev ir piedoti.” 49Un tie, kas bija pie galda, savā starpā runāja: “Kas viņš tāds, ka pat grēkus piedod?” 50Bet sievietei viņš sacīja: “Tava ticība tevi ir izglābusi. Ej ar mieru!”
Pašlaik izvēlēts:
Lūkas 7: NLB
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.