Dāvida dziesmas 78
78
Dieva laipnība un bardzība Viņa ļaudīm par mācību.
1Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu. #50:7, 73:1, 81:8. 2Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem. #49:4. Mat 13:35. Eceh 17:2. 3Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši, #44:1. Joēl 1:3. 4To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet sludināsim nākamajai paaudzei Tā Kunga slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis. 5Jo Viņš Jēkabā ir iecēlis liecību un licis bauslību Israēlā, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem. #2Moz 12:26. 5Moz 4:9, 8:2. 6Ka nākamā paaudze to zinātu, bērni, kas vēl dzims, ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem. #5Moz 4:10, 6:7, 11:19. 7Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles; 8Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva. #5Moz 32:5. 9Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanās dienā. #Soģ 12:1. 10Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā, 11Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis. 12Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā. #4Moz 13:23. Jes 19:11. 13Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvus kā kopu; #106:9. 2Moz 15:8. 14Un vadīja tos ar padebesi dienā un visu nakti ar uguns gaismu. #2Moz 13:21, 14:19. 15Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem. #2Moz 17:6. 4Moz 20:11. 16Viņš arī izveda upes no akmens un lika notecēt ūdenim, kā straumēm. #105:41. 17Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visaugstāko tuksnesī, #5Moz 9:7. 18Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei, #2Moz 16:2-3. 4Moz 11:4-6, 21:5. 19Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī? 20Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm? 21Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli. #4Moz 11:1. 22Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu. #78:32. 23Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atdarīja debesu durvis, #2Ķēn 7:2. 24Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm. #105:40. 2Moz 16:14. 4Moz 11:7. Jāņ 6:31. 25Ikkurš no tiem ēda debesu#78:25 Ebreju valodā: maize to stipro, tas ir to eņģeļu. Šī maize top eņģeļu maize saukta, ne tāpēc, ka tie eņģeļi ēstu, bet ka tā (1) caur viņiem tiem Israēla bērniem sūtīta kļuva, (2) kā tā maize to cilvēku sirdi spēcina un atspirdzina, tā pat ir Kristus to eņģeļu prieks, kas caur šo mannu papriekšu iezīmēts kļuva. maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam. #1Kor 10:3. 1Pēt 1:12. Efe 3:10. Lūk 15:10. Jāņ 6:32-33. 26Viņš lika celties austrumu vējam#78:26 austrumu vējam GL1 austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku, #2Moz 10:13. 27Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis, #2Moz 16:13. 4Moz 11:31. 28Un lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem. 29Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības. #106:15. 30Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē, #4Moz 11:33. 31Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla izredzētos#78:31 izredzētos GL1 izvēlētos; GL7 jaunekļus. 32Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem. #4Moz 14:11. 33Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā. #90. 4Moz 14:29. 5Moz 2:1, 2:14. 34Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu, #Jes 26:16. 35Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un Visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju. 36Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli. 37Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā. #78:8. 38Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību. 39Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas. #103:13-14. Ījab 7:7. 40Cik bieži tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu apbēdināja#78:40 apbēdināja GL1 tirināja tukšā vietā! #78:17. 41Jo tie kārdināja Dievu atkal#78:41 atkal GL1 allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto. 42Tie nepieminēja Viņa roku nedz dienu, kad Viņš tos no spaidītāja izglāba, 43Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā, #78:12. 44Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert, #2Moz 7:17. 45Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja, #2Moz 8:2, 8:21. 46Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem, #2Moz 10:4. 47Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem, #2Moz 9:22. 1Ķēn 10:27. 48Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem, #2Moz 9:18, 9:25. 49Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus, 50Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim, #2Moz 9:3, 9:8. 51Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos, #105:36. 2Moz 11:5, 12:29-30. 52Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku, #77:20. 2Moz 12:37, 14:22. Jes 63:11. 53Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja. #2Moz 14:13, 14:28. 54Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi. #78:68. 2Moz 15:17. 5Moz 3:25. 55Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās. #44:2. Joz 17:5, 17:14. 56Taču tie kārdināja un apkaitināja Visaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības, #5Moz 6:16. 57Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops, #78:9. 2Sam 1:22. Hoz 7:16. 58Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un aizkustināja Viņu greizsirdībā#78:58 aizkustināja Viņu greizsirdībā Gl1 to tirināja ar savām bildēm. #2Moz 32:16-21. 1Ķēn 14:23. 59Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Viņam ļoti rieba. #78:21. 60Un Dievs atstāja dzīvokli Šīlo, telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā. #1Sam 1:3. Jer 7:12. 61Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā; #1Sam 4:11, 4:21. 2Laik 6:41. 62Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu. 63Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas. 64Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja. #1Sam 4:17, 4:20. Ījab 27:15. 65Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris, #44:23. 66Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem, #1Sam 5:6, 5:9, 5:12. 67Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti, #78:60. 68Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja; #48:2, 68:16, 76:2. 69Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debess augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis. 70Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem, #1Sam 16:11, 17:34. 71No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību. #1Sam 16:11. 72Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku. #2Sam 8:15. Eceh 34:23.
Pašlaik izvēlēts:
Dāvida dziesmas 78: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)