Dāvida dziesmas 51:1-17

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības! Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem. Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr. Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis Tavu acu priekšā, ka Tu paliec taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā. Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi. Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu apslēpto gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs. Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis. Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu. Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu. Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu. Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu. Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas. Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, Tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību. Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu. Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk. Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenicināsi.