Dāvida dziesmas 44:14-26

Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata. Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ. Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību. Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem, Ka Tu mūs satrieci šakāļu vietā, un mūs apklāji ar nāves ēnu. Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu, Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus. Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visu dienu, un topam turēti kā kaujamas avis. Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi. Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas? Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes. Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.