Dāvida dziesmas 17:1-15

Dāvida lūgšana. Kungs, ņem vērā taisnību, klausies uz manu brēkšanu, griez savas ausis uz manu lūgšanu, kas nenāk no viltīgām lūpām. No Tava vaiga lai nāk mana tiesa; Tavas acis skatās uz to, kas ir taisnība. Tu pārbaudi manu sirdi, Tu piemeklē to naktīs, Tu mani esi kausējis un nekā neatradis; es esmu apņēmies, ka manai mutei nebūs pārkāpt. Pie cilvēku darbiem es sargos caur Tavas mutes vārdu no pārkāpēja pēdām. Uzturi manu gājienu uz Taviem ceļiem, ka mani soļi nešaubās. Es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi, ak Dievs! Griez' Savu ausi pie manis, klausi manu valodu. Parādi brīnišķi Savu žēlastību, Tu, kas glābi no pretiniekiem tos, kas tveras pie Tavas labās rokas. Pasargi mani kā acs raugu acī, apslēp mani Savu spārnu pavēnī No bezdievīgo vaiga, kas mani posta, no maniem nikniem ienaidniekiem, kas ap mani apmetās. Savu cieto sirdi tie aizslēguši, ar savu muti tie runā lepni. Tie nu ir visapkārt ap mums mūsu ceļos, ar savām acīm tie glūn, mūs gāzt pie zemes. Viņa ģīmis ir kā lauva, kas tīko saplosīt, un kā jauns lauva, kas sēž paslēpies. Celies, Kungs, steidzies viņam pretī, nogāz viņu, izglāb ar Savu zobenu manu dvēseli no bezdievīgā, No ļaudīm ar Savu roku, ak Kungs! no šās pasaules ļaudīm, kam sava tiesa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam, un kas savu mantu atstāj saviem bērniem. Bet es skatīšu Tavu vaigu taisnībā; es būšu apmierināts, kad uzmodīšos Tavā līdzībā.