Sakāmie vārdi 27:13-27

“Atņem tam drēbi; jo viņš par svešinieku galvojis, un nezināmā vietā ķīlā to.” Ja arī cilvēks no paša rīta skaņā balsī savu tuvāko svētī, to viņam tomēr var līdzināt par lāstiem. Bez gala pil, kad lietus līst, un rējēja sieva tāda pat. Kas tādu grib valdīt, tas valda vēju un tur eļļu savā rokā. Dzelzs trinās pie dzelzs un cilvēks trinās pie cilvēka. Kas vīģes koku kopj, ēdīs viņa augļus, un kas par savu kungu gādā, taps godā. Kā vaigam vaigs atspīd ūdenī, tā cilvēka sirds cilvēkam. Elle un bezdibenis nav pildāmi, tāpat cilvēka acis nav pildāmas. Kausējams katls sudrabam, ceplis zeltam, tā pat top vīrs pārbaudīts caur slavētāja mutes. Ja tu ģeķi piestā ar piestalu putraimos sagrūstu, ģeķība no viņa neatstāsies. Liec labi ziņā savus sīkos lopus un ņem vērā savus ganāmos, Jo mantas nepaliek mūžīgi, nedz ķēniņa kronis uz radu radiem. Kad siens nopļauts, un jauns zaļums nācis, un zāles uz kalniem salasītas, Tad tev jēri būs apģērbam, un āži par tīruma maksu, Un kazu piena būs diezgan tev un tavam namam par barību un par uzturu tavām kalponēm.