4. Mozus 11
11
Uguns nometnē, 1; gaļas kārība, 4; 70 vecaji, 16; paipalas, 31; iekārošanas kapenes, 33.
1Un notikās, kad ļaudis Tā Kunga ausīs kurnēja, tad Tas Kungs to dzirdēja, un Viņa bardzība iekarsa, un Tā Kunga uguns iedegās pret viņiem un rija nometnes galā. #5Moz 9:22. Dāv.dz 78:21. Ebr 12:29. 2Tad ļaudis brēca uz Mozu. Un Mozus lūdza To Kungu, un uguns noslāpa. 3Un tās vietas vārdu nosauca Tabeēra (degums), tāpēc ka Tā Kunga uguns starp tiem bija iededzies. 4Un pulks visādu pienācēju, kas bija viņu starpā, palika kārīgi, un arī Israēla bērni raudāja atkal sacīdami: #2Moz 12:38. Dāv.dz 106:14. 1Kor 10:6. 2Moz 16:3. 5“Kas mums dos gaļu ēst? Mēs pieminam zivis, ko Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus. 6Bet nu mūsu dvēsele ir iztvīkusi, jo nav nekā kā vien manna mūsu acu priekšā.” 7Un manna bija tā kā koriandra sēklas un izskatījās kā bdeliums#11:7 sveķi. #2Moz 16:14, 16:31. Dāv.dz 78:24. Jāņ 6:31, 6:49. 8Un ļaudis gāja apkārt#11:8 gāja apkārt GL1 skrēja šurp un turp un to sakrāja un mala dzirnavās, vai sagrūda piestās, un to vārīja podos un taisīja no tā raušus, un viņa smaka bija tā kā eļļas raušu smaka. 9Un kad rasa pa naktīm nokrita nometnē, tad manna nokrita līdz. 10Tad Mozus dzirdēja ļaudis raudam ar viņu saimēm, ikvienu sava dzīvokļa durvju priekšā, un Tā Kunga bardzība iedegās ļoti, un arī Mozum tas nepatika. 11Un Mozus sacīja uz To Kungu: “Kāpēc Tu Savam kalpam esi darījis tik grūti? Un kāpēc es neesmu atradis Tavās acīs žēlastību, ka Tu man esi uzlicis visu šo ļaužu nastu? 12Vai es visus šos ļaudis esmu nesis savās miesās? Vai es tos esmu dzemdējis, ka Tu man gribi sacīt: nes tos savā klēpī, tā kā auklētājs nes zīdāmu bērnu, uz zemi, ko Tu viņu tēviem esi zvērējis? 13Kur es gaļas varētu dabūt, ko dot visiem šiem ļaudīm? Jo tie raud pret mani sacīdami: dod mums gaļas ēst. 14Es viens pats visus šos ļaudis nevaru nest, jo tas man ir pārāk grūti. 15Un ja Tu man tā gribi darīt, tad nokauj labāk mani, ja es žēlastību esmu atradis Tavās acīs, tad neliec man tā redzēt savu nelaimi.” 16Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecajiem, kurus tu zini, ka tie ir ļaužu vecaji un viņu virsnieki, un ved Man tos saiešanas telts priekšā, un lai tie tur stāv pie tevis; 17Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no Tā Gara, kas uz tevis, Es gribu ņemt un likt uz viņiem, un viņiem būs līdz ar tevi nest ļaužu nastu, ka tā tev vienam nav jānes. 18Un uz ļaudīm tev būs sacīt: svētījaties uz rītdienu, tad jūs ēdīsiet gaļu, jo jūs Tā Kunga ausīs esat raudājuši sacīdami: kas mums dos gaļu ēst? Jo mums ir labi klājies Ēģiptes zemē. Tāpēc Tas Kungs jums dos gaļu ēst. 19Jūs neēdīsiet vienu nedz divas dienas nedz piecas dienas nedz desmit dienas nedz divdesmit dienas, 20Bet veselu mēnesi, tiekams tā jums caur nāsīm izies un jūs to apniksiet, tāpēc ka jūs To Kungu esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un Viņa priekšā esat raudājuši sacīdami: kāpēc mēs esam izgājuši no Ēģiptes zemes?” #21:5. 21Un Mozus sacīja: “Seši simti tūkstošu ir šo ļaužu kājnieku, kā vidū es esmu, un Tu saki, es tiem došu gaļu, un tiem būs ēst veselu mēnesi! 22Vai tad mazus un lielus lopus tiem būs nokaut, ka tiem būtu diezgan? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, ka tiem būtu diezgan?” #2Ķēn 7:2. Jāņ 6:7. 23Bet Tas Kungs runāja uz Mozu: “Vai tad Tā Kunga roka ir paīsināta? Tagad tev būs redzēt, vai Mans Vārds tev notiks, vai ne.” #23:19. Jes 50:2, 59:1. 24Un Mozus izgāja un runāja Tā Kunga vārdus uz ļaudīm un sapulcināja septiņdesmit vīrus no ļaužu vecajiem un nostādīja tos ap saiešanas telti. 25Tad Tas Kungs nonāca padebesī un runāja uz viņu un ņēma no Gara, kas uz viņa bija, un lika To uz septiņdesmit vecajiem, un notikās, kad Tas Gars uz tiem dusēja, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. 26Un divi vīri bija palikuši nometnē, viena vārds bija Eldads un otra vārds bija Medads, un Tas Gars uz tiem dusēja, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, jebšu nebija nogājuši uz telti, un tie runāja kā pravieši nometnē. 27Tad viens puisis skrēja un teica Mozum un sacīja: “Eldads un Medads runā nometnē kā pravieši.” 28Un Jozuas, Nuna dēls, Mozus sulainis, viens no viņa izlasītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: “Mans kungs, Mozu, aizliedz tiem.” 29Tad Mozus uz to sacīja: “Vai tev deg mani aizstāvēt? Ak kaut Tā Kunga ļaudis visi būtu pravieši un kaut Tas Kungs Savu Garu pār tiem (visiem) dotu!” 30Pēc tam Mozus aizgāja atpakaļ nometnē ar Israēla vecajiem. 31Tad vējš cēlās no Tā Kunga un atveda paipalas no jūras un izkaisīja tās pa nometni, šeit vienas dienas gājumu un tur vienas dienas gājumu visapkārt ap nometni, un tās bija līdz divām olektīm augstumā pa zemes virsu. #2Moz 16:13. Dāv.dz 78:26-27. 32Tad ļaudis cēlās cauru dienu un cauru nakti un cauru otru dienu un lasīja paipalas, un kam maz bija, tas bija salasījis desmit homeras, un tie tās klādami izklāja sev visapkārt nometnei. 33Gaļa viņiem vēl bija zobos, pirms tā bija apēsta, tad Tā Kunga bardzība iedegās pret ļaudīm un Tas Kungs sita ļaudis ar ļoti grūtu mocību. #Dāv.dz 78:30-31. 34Tāpēc tās vietas vārdu nosauca kārības kapenes, jo tur tie apraka kārīgos starp ļaudīm. 35No kārības kapenēm ļaudis aizgāja uz Hacerotu un apmetās Hacerotā.
Pašlaik izvēlēts:
4. Mozus 11: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)