Marka ev. 5
5
Jēzus dziedina vienu velna apsēstu, 2; un vienu asiņojušu sievu, 25; uzmodina Jaīra meitiņu no nāves, 35.
1Un tie nonāca viņpus jūras, Gadariešu tiesā. #Lūk 8:26. 2Un Viņam no laivas izejot tūdaļ sastapa kādu cilvēku no kapiem ar nešķīstu garu; 3Tam bija sava mītne kapos, un neviens viņu nevarēja ne ar ķēdēm saistīt. 4Jo tas ar pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja valdīt. 5Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kalnos un iekš kapiem, brēkdams un sevi ar akmeņiem sizdams. 6Bet Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un pielūdza Viņu#5:6 pielūdza Viņu GL1 metās priekš Viņa zemē,#3:11. 7Un brēca ar stipru balsi un sacīja: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Tā Visaugstākā, Dēls? No Dieva puses Tevi lūdzu, nemoki mani!” #1:24. 8Jo Viņš uz to sacīja: “Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka.” 9Un Viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas atbildēja sacīdams: “Vārds man leģions, jo mēs esam daudz.” #Mat 26:53. Lūk 8:2. 10Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no tā apgabala neizdzītu. 11Bet tur pie kalna bija liels cūku pulks ganos. 12Un visi velni Viņu lūdza sacīdami: “Sūti mūs cūkās, ka tanīs ieskrienam.” 13Un tūlīt Jēzus tiem to ļāva, un nešķīstie gari izgājuši ieskrēja cūkās; un cūku pulks no kraujas iegāzās jūrā (bet to bija pie divi tūkstoši) un noslīka jūrā. 14Un cūku gani bēga un stāstīja pilsētā un uz lauka; un tie izgāja raudzīt, kas bija noticis. 15Un tie nāca pie Jēzus un ieraudzīja velna apsēsto tur sēžam, apģērbtu un pie pilna prāta, to pašu, kam leģions bija; un tie izbijās. #5:9. 16Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā tam no velna apsēstam bija noticis, un par cūkām. 17Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām aizejot. 18Un kad Viņš kāpa laivā, tad velna apsēstais Viņu lūdza, ka pie Viņa varētu palikt. 19Bet Jēzus to neļāva, bet uz to sacīja: “Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lietas Tas Kungs tev darījis, un kā Viņš par tevi apžēlojies.” #Dāv.dz 126:3. 20Un tas nogāja un sāka sludināt Dekapolē#5:20 Dekapolē GL1 pa tām desmit pilsētām, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās. #7:31. 21Un kad Jēzus atkal laivā bija pārcēlies uz otru malu, tad daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, un Viņš bija jūrmalā. 22Un redzi, tad nāca viens no sinagogas priekšniekiem, Jaīrs vārdā; un Viņu redzēdams, tas krita Viņam pie kājām, #Lūk 8:40. 23Un Viņu ļoti lūdza sacīdams: “Mana meitiņa guļ uz nāvi, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.” #7:32. 24Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam sekoja un Viņu spieda. 25Un tur bija sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu#5:25 slimoja ar asiņošanu GL1 bija asinssērga.#Mat 9:20. Lūk 8:43. 26Un tā daudz bija cietusi no daudz ārstiem un visu savu nabadzību iztērējusi un nekādu palīdzību nebija atradusi, bet sērga bija vēl niknāka palikusi. 27Šī par Jēzu dzirdējusi nāca ļaužu pulkā no aizmugures un aizskāra Viņa drēbes. 28Jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.” #6:56. Lūk 6:19. 29Un tūdaļ viņas asins avots izsīka; un viņa noprata pie savām miesām, ka ir dziedināta no savas slimības#5:29 slimības GL1 kaites; Grieķu valodā: pātagas. #3Moz 20:18. 30Un Jēzus tūdaļ pie Sevis nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, apgriezās un uz ļaudīm sacīja: “Kas Manas drēbes aizskāris?” 31Un Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Tu redzi, ka ļaudis Tev virsū mācās, un Tu saki: kas Mani aizskāris?” #5:24. 32Un Viņš skatījās apkārt, lai ieraudzītu viņu, kas to bija izdarījusi. 33Bet sieva bīdamies un drebēdama zināja, kas pie viņas bija noticis, nāca un krita Viņa priekšā pie zemes un Viņam visu patiesību izteica. 34Bet Viņš uz to sacīja: “Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no tavas kaites.” #10:52. 35Viņam to vēl runājot, kādi no sinagogas priekšnieka nāca un sacīja: “Tava meita jau nomirusi, ko tu Mācītāju vēl apgrūtini.” 36Bet Jēzus dzirdēja vārdus, ko tie teica, Viņš sacīja uz sinagogas priekšnieku: “Nebīsties, tikai tici!” #Jāņ 14:1. 37Un Viņš neļāva nevienam Sev līdz iet kā vien Pēterim un Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim. #Lūk 8:51. 38Un Viņš nāca sinagogas priekšnieka namā un redzēja troksni un ļaudis daudz raudam un kaucam. 39Un Viņš iegājis uz tiem sacīja: “Ko jūs dariet troksni un raudiet? Bērns nav miris, bet guļ.” #Jāņ 11:11. 40Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš visus izdzina un ņēma pie Sevis bērna tēvu un māti un tos, kas līdz ar Viņu bija, un iegāja, kur bērns gulēja. 41Un Viņš satvēra bērna roku un sacīja uz to: “Talita, kūmi!” Tas ir tulkots: “Meitiņa, Es tev saku, celies augšā!” #Lūk 7:14. 42Un meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tie iztrūcinājās ar lielu iztrūcināšanos. 43Un Viņš tiem stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt, un lika tai dot ēst. #1:44.
Pašlaik izvēlēts:
Marka ev. 5: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)