Ījaba 42:1-6

Tad Ījabs Tam Kungam atbildēja un sacīja: Es atzīstu, ka Tu visu iespēji, un nekāds padoms Tev nav neizdarāms. Kas tas tāds, kas Dieva padomu neprātīgi aptumšo? Tā tad es esmu runājis, ko nesapratu, man pārāk brīnišķīgas lietas, ko nezināju. Klausi jel, un es runāšu, es tev vaicāšu, un Tu mani pamāci. Ausīm es no Tevis biju dzirdējis, bet nu mana acs Tevi redzējusi. Tāpēc man ir žēl un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos.