Jāņa ev. 14:1-31

Jūsu sirds lai neizbīstas! Ticat uz Dievu un ticat uz Mani. Mana Tēva namā ir daudz dzīvokļu. Kad tas tā nebūtu, tad Es jums to būtu sacījis. Es noeju, jums vietu sataisīt. Un kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es gribu atkal atnākt un jūs ņemt pie Sevis, lai jūs esat, kur Es esmu. Un kurp Es noeju, to jūs zināt, un to ceļu jūs arī zināt.” Toms uz Viņu saka: “Kungs, mēs nezinām, kurp Tu ej; kā tad mēs to ceļu varam zināt.” Jēzus uz to saka: “Es esmu ceļš un patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tā Tēva, kā vien caur Mani. Kad jūs Mani būtu pazinuši, tad jūs arī būtu pazinuši Manu Tēvu, un no šī laika jūs Viņu pazīstat un Viņu esat redzējuši.” Filips uz Viņu saka: “Kungs, rādi mums To Tēvu, tad mums pietiek.” Jēzus uz to saka: “Tik ilgi Es pie jums esmu, un tu Mani nepazīsti? Filip, kas Mani redz, tas redz To Tēvu. Kā tad tu saki: rādi mums To Tēvu? Vai tu netici, ka Es esmu iekš Tā Tēva, un Tas Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es uz jums runāju, tos Es nerunāju no Sevis; bet Tas Tēvs, kas ir Manī, Vīņš dara darbus. Ticiet Man, ka Es esmu iekš Tā Tēva un Tas Tēvs ir Manī; ja ne, tad jel ticiet Man šo darbu dēļ. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas tic uz Mani, tas arīdzan tos darbus darīs, ko Es daru, un darīs lielākus nekā šos; jo Es eju pie Sava Tēva. Un ko jūs lūgsiet Manā Vārdā, to Es gribu darīt, lai Tas Tēvs top godāts iekš Tā Dēla. Kad jūs ko lūgsiet Manā Vārdā, to Es darīšu. Ja jūs Mani mīlat, tad turiet Manus baušļus. Un Es To Tēvu lūgšu, un Tas jums dos citu iepriecinātāju, lai Tas pie jums paliek mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, jo tā Viņu neredz, nedz Viņu pazīst; bet jūs Viņu pazīstat, jo Tas paliek pie jums un būs jūsos. Es jūs nepametīšu bāriņus, Es nākšu atkal pie jums. Vēl mazs brīdis, tad pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet, jo Es dzīvoju un jums būs dzīvot. Tajā dienā jūs atzīsiet, ka Es esmu Savā Tēvā, un jūs Manī un Es jūsos. Kam Mani baušļi ir, un kas tos tur, tas Mani mīl, un kas Mani mīl, tas taps mīlēts no Mana Tēva; un Es to mīlēšu un tam parādīšos.” Jūda (ne Iskariots) uz Viņu saka: “Kungs, kas tas ir, ka Tu mums parādīsies un ne pasaulei?” Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ja kas Mani mīl, tas turēs Manu vārdu, un Mans Tēvs to mīlēs, un Mēs pie tā nāksim un mājas vietu pie tā darīsim. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus, un Vārds, ko jūs dzirdat, nav Mans, bet Tā Tēva, kas Mani sūtījis. To Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams. Bet iepriecinātājs, Svētais Gars, ko Tas Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums mācīs visas lietas un jums atgādinās visu to, ko Es jums esmu sacījis. Mieru Es jums atstāju; Savu mieru Es jums dodu, - ne tā, kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūcinājās un lai neizbīstas. Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es noeju un atkal atnāku pie jums, kad jūs Mani mīlētu, tad jūs priecātos, ka Es esmu sacījis: Es noeju pie Tā Tēva. Jo Tas Tēvs ir lielāks nekā Es. Un tagad Es jums esmu sacījis, pirms tas notiek, lai jūs ticat, kad tas notiek. Es joprojām daudz vairs nerunāšu ar jums, jo šīs pasaules virsnieks nāk un nenieka nespēj pār Mani. Bet lai pasaule atzīst, ka Es To Tēvu mīlēju un daru tā, kā Man Tas Tēvs pavēlējis: ceļamies un ejam no šejienes.