Ebrejiem 12:1-14

Tad nu arī mēs, kad tāds liels pulks liecinieku ir visapkārt ap mums, lai noliekam ikvienu nastu un grēku, kas mūs tik viegli apņem, un ar pacietību lai skrienam mums noliktā cīņā. Un lai skatāmies uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju, kas, jebšu varējis priekā būt, krustu ir panesis un par kaunu nav bēdājis un ir sēdies pa labo roku Dieva goda krēslam. Ņemiet vērā Šo, kas tādu pretī runāšanu panesis no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami. Jūs vēl neesat pretī stāvējuši līdz asinīm, cīnīdamies pret grēku, Un esat aizmirsuši pamācīšanu, kas uz jums kā uz bērniem saka: mans dēls, neturi Tā Kunga pārmācīšanu par mazu lietu un nepagursti, kad tu no Viņa kļūsti pārmācīts. Jo ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, un šausta ikvienu dēlu, ko Viņš uzņem. Ja jūs pārmācīšanu paciešat, tad Dievs turas pret jums kā pret bērniem; jo kur ir dēls, ko tēvs nepārmāca? Bet ja esat bez pārmācīšanas, pie kuras visiem ir daļa bijusi, tad jūs esat maukas bērni un ne dēli. Un ja mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem un mēs tos esam bijušies, - vai ne daudz vairāk garu Tēvam būsim paklausīgi un dzīvosim? Jo viņi gan mazu brīdi, kā paši zinādami, mūs ir pārmācījuši, bet Viņš mūs pārmāca par labu, ka mums būtu daļa pie Viņa svētās būšanas. Bet ikviena pārmācīšana, klāt būdama, mums nešķiet līksmība esot, bet noskumšana; bet pēc tam tā dod taisnības un miera augļus tiem, kas caur to izmācīti. Tādēļ paceļat atkal gurdenās rokas un slābanos ceļus, Un staigājat taisnus ceļus ar savām kājām, ka tas, kas tizls, nepaklūp, bet turpretī top dziedināts. Dzenaties pēc miera ar visiem un pēc svētās dzīvošanas, bez kā neviens To Kungu neredzēs