1. Mozus 8:13-22

Un notikās seši simti pirmajā gadā, pirmā mēnesī, pirmā mēneša (dienā), tad ūdeņi izsīka no zemes virsas, un Noa noņēma šķirsta jumtu un skatījās, un redzi, zemes virsa bija apžuvusi. Un otrā mēnesī, divdesmit septītā mēneša dienā, zeme bija nožuvusi. Tad Dievs runāja uz Nou sacīdams: Izej no šķirsta, tu un tava sieva un tavi dēli un tavas vedeklas līdz ar tevi, Visas dzīvības, kas pie tevis, no ikkatras miesas, no putniem un no lopiem un no visiem līdējiem tārpiem virs zemes, tie lai iziet līdz ar tevi, un lai tie pulkiem rodas un augļojās virs zemes. Tad Noa izgāja un līdz ar viņu viņa dēli un viņa sieva un viņa vedeklas, Visi zvēri, visi tārpi un visi putni, viss, kas virs zemes kust, izgāja no šķirsta pēc savām sugām. Un Noa uztaisīja Tam Kungam altāri un ņēma no visiem šķīstiem lopiem un no visiem šķīstiem putniem un upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz altāra. Un Tas Kungs oda saldo smaržu un sacīja Savā sirdī: “Es joprojām vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām, un Es nekad vairs negribu samaitāt visu, kas dzīvo, kā esmu darījis. Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.”