1. Mozus 42
42
Jēkaba dēlu pirmais ceļš uz Ēģipti bez Benjamina.
1Kad nu Jēkabs redzēja, ka labība bija Ēģiptes zemē, tad viņš saviem dēliem sacīja: “Ko jūs skatāties?” #Ap.darb 7:12. 2Un viņš sacīja: “Redzi, es esmu dzirdējis, labību esam Ēģiptes zemē, noejat turp un pērciet mums no turienes, lai dzīvojam un nemirstam.” 3Tad desmit Jāzepa brāļi nogāja, labības pirkt no Ēģiptes zemes. 4Bet Benjaminu, Jāzepa brāli, Jēkabs nesūtīja ar viņa brāļiem, jo tas sacīja: “Ka tam kāda nelaime nenotiek#42:4 nenotiek GL1 neaizņem.” 5Tā Israēla dēli nāca, labības pirkt līdz ar citiem, kas turp gāja, jo bads bija arī Kanaāna zemē. 6Un Jāzeps bija valdītājs pār zemi un pārdeva visiem zemes ļaudīm, un Jāzepa brāļi nāca un klanījās viņa priekšā ar vaigu pie zemes. 7Tad Jāzeps redzēja savus brāļus un tos pazina, bet viņš likās pret tiem svešs, un runāja ar tiem bargi un sacīja uz tiem: “No kurienes jūs nākat?” Un tie sacīja: “No Kanaāna zemes, maizes pirkt.” 8Un Jāzeps pazina savus brāļus, bet tie viņu nepazina. 9Un Jāzeps pieminēja savus sapņus, ko viņš par tiem bija sapņojis, un viņš uz tiem sacīja: “Jūs esat izlūki, jūs esat nākuši raudzīt, kur zemei var piekļūt.” #37:5. 10Un tie uz viņu sacīja: “Nē, mans kungs, tavi kalpi ir nākuši, labību#42:10 labību GL1 barību; GL7 maizes pirkt. 11Mēs visi esam viena vīra dēli, mēs esam taisni ļaudis, tavi kalpi nav izlūki.” 12Un viņš uz tiem sacīja: “Nē, bet jūs esat nākuši izlūkot, kur zemei var piekļūt.” 13Un tie sacīja: “Mēs tavi kalpi bijām divpadsmit brāļi, viena paša vīra dēli Kanaāna zemē, un redzi, jaunākais vēl šodien ir pie mūsu tēva, bet viena vairs nav.” #44:20. 14Tad Jāzeps uz tiem sacīja: “Tā tas ir, kā es uz jums esmu runājis un sacījis: jūs esat izlūki. 15Tādā veidā#42:15 Tādā veidā GL1 Pie tam jūs tapsiet pārbaudīti; tik tiešām kā Faraons dzīvo, jūs no šejienes netiksiet projām, ja jūsu jaunākais brālis nenāks šurp. 16Sūtiet vienu no jums, kas atved jūsu brāli, bet jūs paliekat cietumā, tad jūsu vārdi taps pārbaudīti, vai pie jums ir patiesība, un ja ne, tik tiešām kā Faraons dzīvo, tad jūs esat izlūki.” 17Un viņš lika kopā tos trīs dienas cietumā. 18Un trešajā dienā Jāzeps uz tiem sacīja: “Dariet tā, tad jūs dzīvosiet; es bīstos Dievu. 19Ja jūs esat taisni ļaudis, tad lai viens no jūsu brāļiem paliek saistīts cietumā, un jūs ejat, pārvediet labību, tādēļ ka bads jūsu mājās. 20Un atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad jūsu vārdi taps atrasti taisni, un jūs nemirsiet.” Un tie tā darīja. 21Tad tie sacīja viens uz otru: “Patiesi, mēs esam noziegušies pret savu brāli, ka mēs viņa dvēseles bēdas redzējām, kad viņš no mums žēlastības lūdzās, un neklausījām; tādēļ šās bēdas nāk pār mums.” #37:22-24. 22Un Rūbens tiem atbildēja un sacīja: “Vai es jums to neteicu sacīdams: neapgrēkojaties pret to bērnu, bet jūs neklausījāt? Un nu redzi, viņa asinis top meklētas.” #37:21. 23Un tie nezināja, ka Jāzeps to saprata, jo tur bija tulks viņu starpā. 24Un viņš no tiem novērsās un raudāja, un atkal pie tiem atgriezās un ar tiem runāja, un ņēma no viņu vidus Simeonu un to saistīja viņu acu priekšā. 25Un Jāzeps pavēlēja viņu maisus pildīt ar labību un viņu naudu atlikt ikkatram savā maisā, un tiem dot ceļa barību uz ceļu; un tiem tā tapa darīts. 26Un tie uzkrāva savu labību uz saviem ēzeļiem un aizgāja no turienes. 27Kad nu viens no tiem savu maisu atraisīja, savu ēzeli barot mājas vietā, tad tas ieraudzīja savu naudu, un redzi, tā bija viņa maisa virsgalā. 28Un tas sacīja uz saviem brāļiem: “Mana nauda man ir atlikta, un redzi, tā ir manā maisā.” Tad tiem sirds iztrūkās un tie pārbijās viens uz otru sacīdami: “Kas tas ir, ko Dievs mums ir darījis?” 29Un tie nāca pie Jēkaba, sava tēva, uz Kanaāna zemi un teica tam visu, kas tiem bija noticis, un sacīja: 30“Tas vīrs, tas zemes kungs, runāja bargi ar mums un mūs turēja par zemes izlūkiem. 31Tad mēs tam sacījām: mēs esam taisni ļaudis, mēs neesam izlūki bijuši. 32Mēs bijām divpadsmit brāļi, sava tēva dēli, viena vairs nav, un jaunākais vēl šodien ir pie mūsu tēva Kanaāna zemē. 33Un tas vīrs, tas zemes kungs, mums sacīja: Tādā veidā es nomanīšu, jūs esam taisnus: pametiet vienu no saviem brāļiem pie manis un ņemiet, ko jums vajag, un noejat, 34Un atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad es manīšu, jūs neesam izlūkus, bet taisnus ļaudis. Jūsu brāli es jums atdošu un jums ļaušu šinī zemē pirkt un pārdot.” 35Un kad tie savus maisus izbēra, redzi, tad ikviens atrada savu naudas vīstokli#42:35 vīstokli GL1 mučkuli savā maisā, un tie ieraudzīja savus naudas vīstokļus, viņi un viņu tēvs, un tie izbijās. 36Tad Jēkabs, viņu tēvs, uz tiem sacīja: “Jūs man paņemat manus bērnus: Jāzepa vairs nav un Simeona vairs nav, un Benjaminu jūs ņemsiet; viss tas nāk man virsū.”#1Moz 37:22. 37Tad Rūbens runāja ar savu tēvu un sacīja: “Ja es to pie tevis neatvedīšu atpakaļ, tad nokauj manus divus dēlus; dod viņu manā rokā, tad es viņu pie tevis atvedīšu atpakaļ.” 38Bet viņš sacīja: “Manam dēlam nebūs noiet ar jums, jo viņa brālis ir miris, un tas ir viens pats atlicis. Ja tam kāda nelaime notiks uz ceļa, kur jūs iesiet, tad jūs manus sirmos matus ar sirdēstiem novedīsiet bedrē.”
Pašlaik izvēlēts:
1. Mozus 42: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)