1. Mozus 41:1-57

Un pēc diviem gadiem Faraons redzēja sapni un redzi, viņš stāvēja upes malā. Un redzi, no upes izkāpa septiņas govis krāšņu augumu un treknām miesām, un tās ganījās niedrēs. Un redzi, septiņas citas govis izkāpa pēc šīm no upes, nejauku augumu un liesām miesām, un piestājās pie citām govīm upes malā. Un govis ar nejauku izskatu un liesām miesām ierija septiņas treknās govis krāšņu izskatu; - tad Faraons atmodās. Pēc viņš atkal aizmiga un sapņoja otro reizi. Un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, briedušas un brangas. Un redzi, septiņas tievas un austriņa kaltētas vārpas radās pēc tām. Un tievās vārpas ierija septiņas briedušās un pilnās vārpas. Tad Faraons atmodās, un redzi, tas bija sapnis. Un notika no rīta, ka viņš bija bēdīgs savā garā, un sūtīja un aicināja visus ēģiptiešu zīlniekus un visus gudros, kas tur bija, un Faraons tiem teica savus sapņus, bet neviena nebija, kas tos Faraonam izstāstītu. Tad dzēriena devēju virsnieks runāja uz Faraonu un sacīja: “Es pieminu šodien savu noziegumu. Kad Faraons bija apskaities par saviem kalpiem un mani ielika cietumā, sargu virsnieka namā, mani un maizes cepēju virsnieku, Tad mums bija vienā naktī sapnis, ikvienam savs sapnis, un sapņu skaidrojums. Un tur bija pie mums ebreju jauneklis, sargu virsnieka kalps, un mēs tam tos pasacījām, un viņš mums mūsu sapņus izstāstīja, ikvienam tas to izstāstīja pēc viņa sapņošanas. Un kā tas mums ir izstāstījis, tāpat tas noticis; mani Faraons atkal iecēlis manā vietā un viņu pakāris.” Tad Faraons sūtīja un aicināja Jāzepu, un tie tam ātri lika iziet no bedres, un viņš apcirpās un apvilka citas drēbes un nāca pie Faraona. Tad Faraons sacīja uz Jāzepu: “Es esmu sapņojis sapni, un neviena nav, kas to izstāsta. Bet es esmu dzirdējis par tevi sakām, kad tu sapni dzirdot, tad tu to varot izstāstīt.” Un Jāzeps atbildēja Faraonam un sacīja: “Tas nav pie manis; Dievs Faraonam sludinās visu labu.” Un Faraons sacīja uz Jāzepu: “Redzi, es sapnī stāvēju upes malā. Un redzi, tur izkāpa no upes septiņas govis treknām miesām un krāšņu izskatu un ganījās niedrēs. Un redzi, septiņas citas govis izkāpa pēc tām, liesu un ļoti nejauku augumu un izdēdējušām miesām, es tik nejaukas, kā šās, visā Ēģiptes zemē neesmu redzējis. Un izdēdējušās un nejaukās govis ierija septiņas pirmās treknās govis. Un kad tās no viņām bija ierītas, nevarēja manīt, ka tās bija viņu iekšās, un tās izskatījās nejaukas tāpat kā iepriekš. Tad es atmodos. Pēc tam es redzēju savā sapnī, un redzi, septiņas vārpas izauga no viena stiebra, pilnas un brangas. Un redzi, septiņas sakaltušas, tievas un austriņa kaltētas vārpas izplauka pēc tām. Un septiņas tievās vārpas ierija septiņas brangās vārpas. Un es to zīlniekiem esmu teicis, bet neviena nav, kas to var izstāstīt.” Tad Jāzeps sacīja uz Faraonu: “Faraona sapņi ir vienādi. Dievs Faraonam ir darījis zināmu, ko Viņš apņēmies darīt. Septiņas krāšņās govis ir septiņi gadi, un septiņas brangās vārpas ir septiņi gadi, - šie sapņi ir vienādi. Un septiņas izdēdējušās un nejaukās govis, kas pēc tām izkāpa, ir septiņi gadi, un septiņas tievās un austriņa kaltētās vārpas būs septiņi bada gadi. Šis ir vārds, ko es uz Faraonu esmu runājis: Dievs Faraonam ir parādījis, ko Viņš apņēmies. Redzi, septiņi ļoti auglīgi gadi nāks pār visu Ēģiptes zemi. Bet pēc tiem nāks septiņi bada gadi; tad pilnums Ēģiptes zemē taps aizmirsts, un bads klaji apēdīs zemi. Un pilnumu vairs nemanīs zemē aiz bada pēc tam, jo tas būs pārlieku grūts. Un, ka sapnis Faraonam divreiz ir rādījies, tas ir tāpēc, ka Dievs to stipri apņēmies un Dievs steigšus to darīs. Un nu lai Faraons lūko pēc viena prātīga un gudra vīra un to lai ieceļ pār Ēģiptes zemi. Lai Faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi un lai ņem piekto tiesu no Ēģiptes zemes pa septiņiem bagātiem gadiem, un lai tie sakrāj visādu barību pa šiem nākamiem auglīgiem gadiem. Un lai tie saber labību apakš Faraona rokas par barību pilsētā, un lai to paglabā. Tad būs barība zemei par padomu, kamēr septiņi bada gadi būs Ēģiptes zemē, ka zeme no bada netop izdeldēta.” Un šie vārdi patika Faraonam un visiem viņa kalpiem. Un Faraons sacīja uz saviem kalpiem: “Kur mēs atrastu tādu vīru, kurā ir Dieva Gars?” Tad Faraons sacīja uz Jāzepu: “Tāpēc ka Dievs tev visas šīs lietas ir darījis zināmas, nav neviena tik prātīga un gudra, kā tu. Tu būsi pār manu namu, un visiem maniem ļaudīm būs klausīt tavam vārdam; pēc goda krēsla vien es būšu lielāks nekā tu.” Un Faraons sacīja uz Jāzepu: “Redzi, es tevi esmu iecēlis pār visu Ēģiptes zemi.” Un Faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un to apģērba ar dārga audekla drēbēm un apkāra zelta ķēdes ap viņa kaklu, Un tam lika braukt uz saviem otrajiem ratiem, kas viņam bija, un viņa priekšā sauca: “Klanāties!” Un viņš to iecēla pār visu Ēģiptes zemi. Un Faraons sacīja uz Jāzepu: “Es esmu Faraons, tomēr bez tavas ziņas nevienam ne roku, ne kāju nebūs pacelt visā Ēģiptes zemē.” Un Faraons Jāzepu nosauca par Safnat-Paneahu (pasaules glābējs) un tam deva par sievu Asnatu, Potifera, Onna priestera, meitu. Un Jāzeps devās ceļā pa visu Ēģiptes zemi. Un Jāzeps bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš Ēģiptes ķēniņa, Faraona priekšā stāvēja. Un Jāzeps aizgāja no Faraona un pārstaigāja visu Ēģiptes zemi. Un zeme septiņos bagātos gados izdeva bagātus augļus. Un viņš sakrāja visu septiņu gadu labību, kas bija Ēģiptes zemē, un lika labību pilsētās; labību no ikvienas pilsētas tīruma, kas ap to bija, viņš tanī nolika. Tā Jāzeps sabēra pārlieku daudz labības, kā smiltis jūrmalā, ka beidzot mitējās skaitīt, jo tā bija neskaitāma. Un Jāzepam piedzima divi dēli, pirms nekā bada gadi nāca; tos Asnata, Potifera, Onna priestera, meita, viņam dzemdēja. Un Jāzeps pirmdzimtā vārdu nosauca Manase, jo Dievs man ir licis aizmirst visu manu grūtumu un visu mana tēva namu. Un otrā vārdu viņš nosauca Efraīms, jo Dievs man licis augt manā bēdu zemē. Un septiņi bagātie gadi beidzās, kas bija Ēģiptes zemē. Un septiņi bada gadi sāka nākt, tā kā Jāzeps bija sacījis, un tur bija bads visapkārt, bet pa visu Ēģiptes zemi bija maize. Kad nu visa Ēģiptes zeme arī badu cieta, tad ļaudis brēca uz Faraonu pēc maizes. Un Faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: “Ejat pie Jāzepa, - ko tas jums sacīs, to dariet.” Un bads bija pa visu zemi, un Jāzeps atvēra visas klētis un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads palika jo dienas jo lielāks Ēģiptes zemē. Un visas citas zemes nāca uz Ēģiptes zemi pie Jāzepa pirkt, jo bads bija liels pa visām zemēm.