1. Mozus 37
37
Jāzepa sapņi; brāļi viņu pārdod uz Ēģipti.
1Un Jēkabs dzīvoja zemē, kur viņa tēvs kā svešinieks bija mitis, Kanaāna zemē. 2Šie ir Jēkaba radu raksti: Jāzeps, septiņpadsmit gadus vecs būdams, ganīja avis ar saviem brāļiem, un zēns bija pie Bilhas un Zilfas, sava tēva sievu dēliem, un Jāzeps nesa vēstis tēvam par viņu ļauno slavu. 3Un Israēls mīlēja Jāzepu pār visiem saviem bērniem, jo tas viņam bija dzimis vecumā, un viņš tam taisīja raibus svārkus. 4Un viņa brāļi redzēja, ka tēvs to mīlēja pār visiem viņa brāļiem, un tie to ienīdēja un nevarēja laipni ar to runāt. 5Un Jāzeps sapņoja sapni un to stāstīja saviem brāļiem, - tad šie to vēl vairāk ienīdēja. 6Un viņš uz tiem sacīja: “Klausāties jel šo sapni, ko esmu redzējis. 7Un redzi, mēs sējām kūlīšus laukā, un redzi, mans kūlītis cēlās un stāvēja, un redzi, jūsu kūlīši apstājušies klanījās pret manu kūlīti.” 8Tad viņa brāļi uz to sacīja: “Vai tu mums paliksi par ķēniņu? Vai tu valdīdams pār mums valdīsi?” Un tie vēl vairāk to ienīdēja viņa sapņu un viņa stāstu dēļ. 9Un tas sapņoja vēl citu sapni un to teica saviem brāļiem un sacīja: “Redzi, es vēl citu sapni esmu redzējis, un redzi, saule un mēnesis un vienpadsmit zvaigznes klanījās manā priekšā.” 10Un kad viņš to stāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, tad viņa tēvs to aprāja un uz to sacīja: “Kas tas par sapni, ko tu esi sapņojis? Vai es un tava māte un tavi brāļi patiesi nāksim pie zemes klanīties tavā priekšā?” 11Un viņa brāļi to skauda, bet viņa tēvs šo vārdu paturēja. #Ap.darb 7:9. 12Un viņa brāļi gāja ganīt sava tēva lopus Šehemē. Tad Israēls sacīja uz Jāzepu: 13“Vai tavi brāļi negana Šehemē? Nāc, es tevi sūtīšu pie tiem.” Un tas sacīja: “Redzi, še es esmu.” Un viņš uz to sacīja: 14“Ej jel, lūko, kā taviem brāļiem klājās un kā lopiņiem klājās, un nes man vēsti atpakaļ.” Un viņš to izsūtīja no Hebrones ielejas, un tas nāca uz Šehemi. 15Un kāds vīrs viņu atrada un redzi, viņš maldījās pa lauku; tad vīrs viņam vaicāja sacīdams: “Ko tu meklē?” 16Un tas sacīja: “Es meklēju savus brāļus, saki man lūdzams, kur tie gana?” 17Tad vīrs sacīja: “Tie no šejienes aizgājuši, jo es dzirdēju tos sakām: iesim uz Dotanu.” Un Jāzeps sekoja#37:17 sekoja GL1 gāja pakaļ saviem brāļiem un atrada tos Dotanā. 18Un tie viņu ieraudzīja no tālienes, un pirms viņš tuvu pie tiem atnāca, tie sarunājās viņu nokaut, 19Un sacīja viens uz otru: “Redzi, še nāk sapņotājs. 20Un nu nāciet, nokausim to un iemetīsim to kādā bedrē un sacīsim: negants zvērs to aprijis; tad redzēsim, kas būs no viņa sapņiem.” 21Un Rūbens to dzirdēja un to izpestīja no viņu rokām un sacīja: “Nenokausim viņu.” #1Moz 42:22. 22Un Rūbens uz tiem sacīja: “Neizlejat asinis, metiet viņu bedrē, kas te tuksnesī, un nepieliekat rokas pie viņa,” - lai viņš to izpestītu no viņu rokām un pārvestu savam tēvam. 23Un notikās, kad Jāzeps atnāca pie saviem brāļiem, tad tie Jāzepam novilka raibos svārkus, kas tam bija mugurā. 24Un tie to ņēma un iemeta bedrē, bet bedre bija tukša, un tur ūdens nebija iekšā. 25Un tie apsēdās maizi ēst un pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ismaēliešu pulks nāca no Gileādas, un viņu kamieļi nesa dārgas zāles, balzamu un mirres; tie gāja, to nonest uz Ēģipti. 26Tad Jūda sacīja uz saviem brāļiem: “Ko tas mums līdz, ja savu brāli nokaujam un viņa asinis slēpjam? 27Nāciet, pārdosim viņu Ismaēliešiem un nepieliksim savas rokas pie viņa, jo viņš ir mūsu brālis, mūsu miesa.” Un viņa brāļi tam klausīja. 28Midiāniešu vīriem, tirgotājiem, garām ejot, tie izvilka un izcēla Jāzepu no bedres un pārdeva Jāzepu Ismaēliešiem par divdesmit sudraba gabaliem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģiptes zemi. #Ap.darb 7:9. 29Un Rūbens gāja atpakaļ pie bedres un redzi, Jāzeps nebija bedrē; tad tas saplēsa savas drēbes 30Un griezās atpakaļ pie saviem brāļiem un sacīja: “Tā puisēna tur vairs nav un es, - kur man būs palikt?” 31Un tie ņēma Jāzepa svārkus un nokāva āzi un iemērca svārkus asinīs. 32Un nosūtīja raibos svārkus un lika tos nonest savam tēvam un sacīja: “Šos esam atraduši; apraugi jel, vai tie ir tava dēla svārki, vai nē?” 33Un tas tos pazina un sacīja: “Tie ir mana dēla svārki; nikns zvērs viņu ir aprijis, plosīt tas Jāzepu saplosījis.” #1Moz 44:28. 34Un Jēkabs pārplēsa savas drēbes un apvilka maisu ap saviem gurniem un bēdājās pēc sava dēla ilgu laiku. 35Tad visi viņa dēli un visas viņa meitas cēlās, viņu iepriecināt, bet viņš negribējās iepriecinājams būt un sacīja: “Ar bēdām es noiešu kapā pie sava dēla.” Un viņa tēvs to apraudāja. 36Un Midiānieši to pārdeva Ēģiptes zemē Potifaram, Faraona galminiekam un sargu virsniekam. #Dāv.dz 105:17.
Pašlaik izvēlēts:
1. Mozus 37: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)