Un tie viņu ieraudzīja no tālienes, un pirms viņš tuvu pie tiem atnāca, tie sarunājās viņu nokaut, Un sacīja viens uz otru: “Redzi, še nāk sapņotājs. Un nu nāciet, nokausim to un iemetīsim to kādā bedrē un sacīsim: negants zvērs to aprijis; tad redzēsim, kas būs no viņa sapņiem.” Un Rūbens to dzirdēja un to izpestīja no viņu rokām un sacīja: “Nenokausim viņu.” Un Rūbens uz tiem sacīja: “Neizlejat asinis, metiet viņu bedrē, kas te tuksnesī, un nepieliekat rokas pie viņa,” - lai viņš to izpestītu no viņu rokām un pārvestu savam tēvam. Un notikās, kad Jāzeps atnāca pie saviem brāļiem, tad tie Jāzepam novilka raibos svārkus, kas tam bija mugurā. Un tie to ņēma un iemeta bedrē, bet bedre bija tukša, un tur ūdens nebija iekšā. Un tie apsēdās maizi ēst un pacēla savas acis un skatījās, un redzi, Ismaēliešu pulks nāca no Gileādas, un viņu kamieļi nesa dārgas zāles, balzamu un mirres; tie gāja, to nonest uz Ēģipti. Tad Jūda sacīja uz saviem brāļiem: “Ko tas mums līdz, ja savu brāli nokaujam un viņa asinis slēpjam? Nāciet, pārdosim viņu Ismaēliešiem un nepieliksim savas rokas pie viņa, jo viņš ir mūsu brālis, mūsu miesa.” Un viņa brāļi tam klausīja. Midiāniešu vīriem, tirgotājiem, garām ejot, tie izvilka un izcēla Jāzepu no bedres un pārdeva Jāzepu Ismaēliešiem par divdesmit sudraba gabaliem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģiptes zemi.
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
