1. Mozus 33:4-11

Un Ēsavs steidzās tam pretī un to apkampa un metās viņam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja. Un viņš pacēla savas acis un redzēja sievas un bērnus un sacīja: “Kas šie tev ir?” Un tas sacīja: “Šie ir bērni, ar ko Dievs tavu kalpu svētījis.” Tad kalpones piegāja, viņas un viņu bērni, un klanījās Un Lea piegāja arīdzan un viņas bērni, un klanījās, un pēc nāca Jāzeps un Rahēle un klanījās. Un viņš sacīja: Ķas viss tas tev par pulku, ko es esmu sastapis?” Un tas sacīja: “Lai es žēlastību atrastu tavās acīs, mans kungs.” Un Ēsavs sacīja: “Man pašam diezgan, brāli; paturi, kas tev ir.” Bet Jēkabs sacīja: “Ak ne! Lūdzams, ja es žēlastību esmu atradis tavās acīs, tad ņem manu dāvanu no manas rokas; jo tāpēc es tavu vaigu esmu redzējis, tā kā redz Dieva vaigu, un tu mani mīļi esi saņēmis. Pieņem lūdzams manu svētību, kas tev ir pievesta, jo Dievs mani ar to svētījis, un man ir viss papilnam.” Un tas viņu spieda, ka viņš to ņēma.