1. Mozus 2:1-17

Tā tika pabeigtas debesis un zeme un viss viņu spēks. Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko bija darījis, un dusēja septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un to iesvētīja, tāpēc ka Viņš bija dusējis no visa Sava darba, ko Dievs bija radījis un taisījis. Tā debesis un zeme cēlušās, kad tās tapa radītas, dienā, kad Dievs Tas Kungs zemi un debesis darīja. Un vēl nekādu krūmu nebija laukā virs zemes, un vēl nekāda zāle nezēla, jo Dievs Tas Kungs vēl nebija licis lietum līt virs zemes, un cilvēka nebija, kas zemi būtu kopis. Bet migla cēlās no zemes un slapināja visu zemi. Un Dievs Tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. Un Dievs Tas Kungs stādīja dārzu Ēdenē pret rītiem un iecēla tur cilvēku, ko Viņš bija taisījis. Un Dievs Tas Kungs izaudzināja no zemes visādus kokus, kurus jauki bija uzlūkot un labi ēst, un dzīvības koku dārza vidū, arī laba un ļauna atzīšanas koku. Un tekošs ūdens iztecēja no Ēdenes, dārzu slapināt, un no turienes tas dalījās un palika par četrām upēm. Pirmai ir vārds Pīšone: tā aptver apkārt visu Havilas zemi, kur zelts ir. Un tās zemes zelts ir labs; tur ir arī bdeliums un oniksa akmens. Un otrai upei ir vārds Gihone; tā aptver apkārt visu Kuša zemi. Un trešai upei ir vārds Hideķele; tā tek Assura zemei pret rītiem, un ceturtā upe ir Eifrate. Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un to ielika Ēdenes dārzā, lai tas to koptu un sargātu. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam sacīdams: no visiem dārza augļiem tu vari ēst, kā tīk, Bet no laba un ļauna atzīšanas koka, no tā tev nebūs ēst, jo kurā dienā tu no tā ēdīsi, tu mirdams mirsi.