2. Mozus 9
9
Mēris, trumi, krusa.
1Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie Faraona un runā uz to: tā saka Tas Kungs, Ebreju Dievs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo; 2Jo ja tu liegsies, tos atlaist un tos vēl ilgāki aizturēsi, 3Redzi, tad Tā Kunga roka būs pār tavu ganāmupulku, kas ir laukā, pār zirgiem, pār ēzeļiem, pār kamieļiem, pār vēršiem un pār sīkiem lopiem ar varen grūtu mēri. 4Un Tas Kungs darīs starpību#9:4 starpību GL7 brīnišķu starpību starp Israēla lopiem un ēģiptiešu lopiem, ka tur no visa, kas Israēla bērniem pieder, nevienam nebūs mirt.” 5Un Tas Kungs nolika īpašu laiku un sacīja: “Rīt Tas Kungs to darīs šinī zemē.” 6Un Tas Kungs to darīja nākamajā dienā, un visi ēģiptiešu lopi nomira, bet no Israēla bērnu lopiem nemira neviens. #Dāv.dz 78:50. 7Un Faraons nosūtīja, un redzi, no Israēla lopiem nebija neviens nomiris. Bet Faraona sirds apcietinājās un viņš neatlaida ļaudis. 8Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: “Ņemat pilnas saujas pelnu no krāsns, un lai Mozus tos kaisa pret debesīm Faraonam redzot, 9Ka tie izput pār visu Ēģiptes zemi un paliek par trumiem, kas izsitās ar pūtēm pie cilvēkiem un pie lopiem pa visu Ēģiptes zemi.” 10Un tie ņēma pelnus no krāsns un stājās Faraona priekšā, un Mozus tos kaisīja pret debesīm, - tad izsitās trumi ar pūtēm pie cilvēkiem un pie lopiem. 11Tā ka burvji Mozus priekšā nevarēja stāvēt trumu dēļ, jo trumi bija pie burvjiem un pie visiem ēģiptiešiem. 12Bet Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, ka tas tiem neklausīja, kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis. 13Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Celies rīt agri un stājies Faraona priekšā un runā uz to: tā saka Tas Kungs, Ebreju Dievs, atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo. 14Jo šo brīdi Es sūtīšu visas Savas mocības tavā sirdī un pār taviem kalpiem un pār taviem ļaudīm, ka tev būs atzīt, ka neviens nav tāds kā Es pa visu zemes virsu. 15Jo Es Savu roku jau būtu izstiepis un tevi un tavus ļaudis sitis ar mēri, ka tu no zemes būtu izdeldēts; 16Bet patiesi, tāpēc Es tevi esmu taupījis#9:16 Ebreju valodā: Es tev esmu licis stāvēt; tas ir: Jau sen Es būtu tevi varējis tavu grēku dēļ izdeldēt, bet Es tevi vēl esmu taupījis, ka Es Savu spēku pie tevis citiem par biedēkli parādītu., ka Es Savu spēku pie tevis parādītu, un ka Mans vārds taptu sludināts#9:16 sludināts GL1 teikts pa visu zemes virsu. #Rom 9:19. 17Vai tu vēl celies pret Maniem ļaudīm, negribēdams tos atlaist? 18Redzi, rīt ap šo laiku Es likšu krist varen lielai krusai, kāda vēl nav bijusi Ēģiptes zemē no dienas, kamēr tā ir celta, līdz šim. 19Un nu sūti un sadzen savus lopus, un visu, kas tev ir uz lauka; visi cilvēki un lopi, kas laukā atradīsies un pajumtā nebūs sadzīti, tie nomirs, kad krusa uz viņiem kritīs.” 20Kurš nu no Faraona kalpiem Tā Kunga vārdu bijās, tas saviem kalpiem un saviem lopiem lika bēgt pajumtē. 21Bet kurš savā sirdi Tā Kunga vārdu nelika vērā, tas savus kalpus un savus lopus pameta laukā. 22Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pret debesīm, un lai krusa nāk visā Ēģiptes zemē pār cilvēkiem un pār lopiem un pār visiem lauka augļiem Ēģiptes zemē.” #Dāv.dz 78:47-48, 105:32-33. 23Un Mozus izstiepa savu zizli pret debesīm. Un Tas Kungs izlaida pērkonus un krusu, un uguns nošāvās uz zemi. Un Tas Kungs lika krusai līt pār Ēģiptes zemi, 24Un tur bija krusa un uguns laistījās krusā, ļoti briesmīgs, kāds nav bijis Ēģiptes zemē, kamēr ļaudis tur bijuši. 25Un krusa apsita visā Ēģiptes zemē visu, kas bija laukā, cilvēkus līdz ar lopiem, un visus lauka augļus krusa apsita un salauza visus kokus laukā. 26Bet Gošenes zemē, kur Israēla bērni dzīvoja, krusas nebija. 27Tad Faraons sūtīja un aicināja Mozu un Āronu un tiem sacīja: “Es šo brīdi esmu grēkojis; Tas Kungs ir taisns, bet es un mani ļaudis esam bezdievīgi. 28Lūdziet To Kungu, ka Dieva pērkoni un krusa apstātos, lai ir ar to pietiekami, tad es jūs atlaidīšu un jums vairs nebūs palikt.” 29Tad Mozus uz viņu sacīja: “Kad no pilsētas iziešu, es savas rokas izstiepšu uz To Kungu, tad pērkoni mitēsies, un krusas vairs nebūs, lai tu atzīsti, ka zeme pieder Tam Kungam. #5Moz 10:14. Dāv.dz 24:1, 135:6. 1Kor 10:26. 30Tomēr tevi un tavus kalpus es zinu, ka jūs vēl nebīsities Dievu, To Kungu.” 31Tā tapa apsisti lini un mieži, jo mieži bija izplaukuši, un liniem jau bija galviņas. 32Bet kvieši un rudzi netapa apsisti, jo tie bija vēlu#9:32 Ebreju valodā tā skan: tie bija apslēpti; tas ir: jebšu tie bija uzdīguši, taču tie vēl nebija izplaukuši. sēti. 33Tad Mozus aizgāja no Faraona, no pilsētas ārā, un izstiepa savas rokas uz To Kungu, un pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās zemē. 34Kad nu Faraons redzēja, ka lietus un krusa un pērkoni mitējās, tad viņš vēl vairāk apgrēkojās un apcietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi. 35Tā Faraona sirds apcietinājās, ka viņš Israēla bērnus neatlaida, kā Tas Kungs caur Mozu bija runājis. #4:21, 7:3.
Pašlaik izvēlēts:
2. Mozus 9: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)