2. Mozus 32
32
Zelta teļš.
1Kad ļaudis redzēja, ka Mozus kavējās nokāpt no kalna, tad tie sapulcējās pie Ārona un uz to sacīja: “Celies, taisi mums dievu, kas iet mūsu priekšā, jo šim Mozum, šim vīram, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes, mēs nezinām, kas viņam noticis.” #Ap.darb 7:40. 2Tad Ārons uz tiem sacīja: “Noplēšat zelta#32:2 Jebšu Ārons ir domājis, ka tie Israēla berni labāk būtu savu zeltu paturējuši, un no savas apņemšanās atstājušies. ausu sprādzes, kas ir jūsu sievu, jūsu dēlu un jūsu meitu ausīs, un atnesiet tās pie manis.” 3Tad visi ļaudis noplēsa zelta ausu sprādzes, kas bija viņu ausīs, un tās atnesa pie Ārona. 4Un viņš tās ņēma no viņu rokām un zīmēja ar rakstāmo un no tām lēja teļu; tad tie sacīja: “Šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.” 5Kad Ārons to redzēja, tad viņš tā priekšā uztaisīja altāri, un Ārons izsauca un sacīja: “Rīt ir Tā Kunga svētki.” 6Un tie cēlās otrā rītā agri un upurēja dedzināmos upurus un atnesa pateicības upurus, un ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties. #1Kor 10:7. 7Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej, kāp zemē! Jo tavi ļaudis, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, ir apgrēkojušies. #5Moz 32:5. 8Tie drīz atkāpušies no ceļa, ko Es tiem biju pavēlējis; tie sev lējuši teļu un to pielūguši un tam ir upurējuši un sacījuši: “Šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.”” #1Ķēn 12:28. 9Vēl Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Es šos ļaudis esmu vērojis#32:9 vērojis GL1 raudzījis, un redzi, tie ir pārgalvīgi ļaudis. #33:3. 5Moz 9:6, 9:13. Jes 48:4. Jer 5:3. Hoz 4:16. 10Un nu laid Mani, ka Mana dusmība pret tiem iedegās un tos aprij, tad Es tevi darīšu par lielu tautu.” 11Bet Mozus lūdza To Kungu, savu Dievu, un sacīja: “Ak Kungs! Kāpēc Tava dusmība iedegusies par Taviem ļaudīm, ko Tu no Ēģiptes zemes esi izvedis ar lielu spēku un ar stipru roku? #Dāv.dz 106:21. 12Kāpēc ēģiptiešiem būs runāt un sacīt: uz nelaimi Viņš tos ir izvedis, ka Viņš tos nokautu kalnos un izdeldētu no zemes virsas? Atgriezies no Savas dusmības karstuma un lai Tev ir žēl ļauna darīt Saviem ļaudīm. #4Moz 14:13. 13Piemini Ābrahāmu, Īzaku un Israēli, Savus kalpus, kam Tu pie Sevis paša esi zvērējis un uz tiem runājis: Es vairošu jūsu dzimumu kā debess zvaigznes, un visu šo zemi, par ko esmu runājis, Es došu jūsu dzimumam par īpašumu mūžīgi.” #1Moz 12:7. 1Moz 13:15, 15:18, 26:4, 28:13. 5Moz 34:4. 14Tad Tam Kungam bija žēl ļaunuma, par ko Viņš bija runājis, to darīt Saviem ļaudīm. 15Un Mozus griezās atpakaļ un nokāpa no kalna ar diviem liecības galdiņiem savā rokā; galdiņi bija abās pusēs aprakstīti; vienā un otrā pusē tie bija aprakstīti. 16Un galdiņi bija Dieva darbs, un raksts bija Dieva raksts, iegriezts galdiņos. #31:18. 5Moz 9:10. 17Kad Jozua ļaužu balsi dzirdēja un troksni, tad viņš sacīja uz Mozu: “Tur ir kara troksnis nometnē.” 18Bet viņš sacīja: “Tā nav balss#32:18 balss GL7 brēkšanas balss ne no uzvarētāja, ne no uzvarētā, es dzirdu gavilēšanas balsi.” 19Un kad viņš tuvu nāca pie nometnes un redzēja teļu un dejošanu#32:19 dejošanu GL1 diešanu, tad Mozus iedegās dusmās un viņš meta galdiņus no savām rokām un tos sasita apakšā pie kalna. #5Moz 9:17. 20Un viņš ņēma teļu, ko tie bija taisījuši, un to sadedzināja ar uguni un to sagrūda, kamēr tas tapa smalks, un to izkaisīja pa ūdens virsu un ar to dzirdināja Israēla bērnus. #5Moz 9:21. 21Un Mozus sacīja uz Āronu: “Ko šie ļaudis tev darījuši, ka tu tādu lielu grēku pār tiem esi vedis?” 22Tad Ārons sacīja: “Lai mana Kunga dusmas neiedegās; tu pazīsti ļaudis, ka tie ir ļauni. 23Tie uz mani sacīja: taisi mums dievu, kas mums iet priekšā; jo šim Mozum, šim vīram, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes, mēs nezinām, kas tam ir noticis. 24Un es uz tiem sacīju: kam ir zelts, tas lai to noplēš. Un tie man to deva un es to iemetu ugunī; no tā kļuva teļš.” 25Kad nu Mozus redzēja, ka ļaudis bija palaidušies#32:25 Ebreju valodā gan tā skan: Ka tie ļaudis bija kaili tapuši, jo Ārons bija tos kailus padarījis., jo Ārons tos bija palaidis, par kaunu viņu pretinieku priekšā, 26Tad Mozus nostājās nometnes vārtos un sacīja: “Kas Tam Kungam pieder, tas lai nāk pie manis!” Tad pie viņa sapulcējās visi Levija dēli. 27Un viņš uz tiem sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: joziet ikviens savu zobenu ap saviem gurniem un ejat šurp un turp nometnē no vieniem vārtiem līdz otriem, un nokaujat ikviens savu brāli un ikviens savu draugu un ikviens savu tuvāko.” 28Un Levija dēli darīja pēc Mozus vārda, un tanī dienā krita no ļaudīm kādi trīs tūkstoši vīri. 29Tad Mozus sacīja: “Pildāt šodien savas rokas Tam Kungam, jo ikviens ir bijis pret savu dēlu un pret savu brāli, ka šodien uz jums top likta svētība.” 30Otrā rītā Mozus sacīja uz ļaudīm: “Jūs esat apgrēkojušies ar lieliem grēkiem, un nu es kāpšu augšā pie Tā Kunga, vai es varēšu jūsu grēkus salīdzināt.” 31Tad Mozus griezās atpakaļ pie Tā Kunga un sacīja: “Ak, šie ļaudis ir darījuši lielus grēkus un sev taisījuši zelta dievu. 32Nu tad, piedod tiem viņu grēkus; bet ja ne, tad izdeldē labāk mani no Tavas grāmatas, ko Tu esi rakstījis.” #Rom 9:3. Dāv.dz 69:28. Filip 4:3. Parād 3:5, 20:12, 21:27. 33Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Kas pret Mani apgrēkojies, to Es izdeldēšu no Savas grāmatas. 34Tad nu ej, vadi ļaudis, kurp Es tev esmu sacījis. Redzi, Mans eņģelis ies tavā priekšā, - tomēr Savā piemeklēšanas dienā Es pie tiem piemeklēšu viņu grēkus.” 35Tā Tas Kungs sita ļaudis, tāpēc ka tie bija taisījuši teļu, ko Ārons bija taisījis.
Pašlaik izvēlēts:
2. Mozus 32: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)