5. Mozus 1
1
Mozus stāsta otru reizi Israēla ceļu no Horeba kalna līdz Kādeš-Barneai un kāpēc 40 gadus bija jāpaliek uz ceļa.
1Šie ir vārdi, ko Mozus runāja uz visu Israēli viņpus Jordānes tuksnesī, klajumā pret Sūfu, starp Pāranu un Tofelu un Lābanu un Hacerotu un Dizahābu, 2Vienpadsmit dienu gājumus no Horeba, pa Seīra kalna ceļu līdz Kādeš-Barneai. 3Un notikās četrdesmitā gadā, vienpadsmitā mēnesī, pirmā mēneša dienā, tad Mozus runāja uz Israēla bērniem, kā Tas Kungs viņam par tiem bija pavēlējis, 4Pēc tam, kad viņš bija sakāvis Sihonu, Amoriešu ķēniņu, kas dzīvoja Hešbonā, un Ogu, Basanas ķēniņu, kas dzīvoja Aštarotā un Edrejā. #4Moz 21:24, 21:33. 5Viņpus Jordānes, Moaba zemē, Mozus sāka šo bauslību izskaidrot sacīdams: 6Tas Kungs mūsu Dievs runāja uz mums Horeba kalnā un sacīja: jūs gan ilgi esat palikuši pie šā kalna. 7Griežaties un ceļaties un ejat uz Amoriešu kalniem un pie visiem viņu kaimiņiem klajumā, kalnos un lejā un pret dienvidiem un jūras malā, uz Kanaāna zemi un uz Libānu, līdz lielai upei, Eifrata upei. #2Moz 23:31. 8Redzi, Es jums nododu šo zemi, ejat, uzņemat zemi, ko Tas Kungs jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam ir zvērējis, dot viņiem un viņu dzimumam pēc viņiem. #1Moz 15:18, 17:7-8. 9Un tanī laikā es uz jums runāju un sacīju: es viens pats jūs nevaru panest. #2Moz 18:18. 10Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs ir vairojis, un redzi, jūs šodien esat savā pulkā tā kā debess zvaigznes. 11Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, lai vēl pie jums pieliek, ka esat tūkstoškārt vairāk, un lai jūs svētī, itin kā Viņš uz jums ir runājis. 12Kā man vienam būs panest jūsu grūtumu un nastu un strīdu? 13Dabūjat sev gudrus, prātīgus un zināmus vīrus pēc savām ciltīm, lai tos jums ieceļu par virsniekiem. 14Un jūs man atbildējāt sacīdami: tas ir labs vārds, ko tu runā, ka to gribi darīt. 15Tad es ņēmu jūsu cilšu virsniekus, gudrus un zināmus vīrus, un tos iecēlu par virsniekiem pār jums, virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem un virsniekus pār piecdesmitiem un virsniekus pār desmitiem un uzraugus pēc jūsu ciltīm. 16Un es jūsu soģiem tanī laikā pavēlēju un sacīju: klausieties#1:16 klausieties GL1 pārklausinājiet lietas starp jūsu brāļiem un tiesājiet taisni starp ikvienu un viņa brāli un viņa piedzīvotāju. #Jāņ 7:24. 17Tiesā jums nebūs uzlūkot vaigu, tāpat mazo kā lielo jums būs klausīt, no neviena jums nebūs bīties, jo sods pieder Dievam; bet lietu, kas priekš jums par grūtu, to jums būs nest pie manis, un es to klausīšu. #16:18. 2Moz 18:26, 23:6. 3Moz 19:15. 1Sam 16:7. 2Laik 19:6. Sak 24:23. Jēk 2:1. 18Tā es jums tanī laikā pavēlēju visas lietas, kas jums bija jādara. - 19Tad mēs cēlāmies no Horeba un gājām caur visu lielo un briesmīgo tuksnesi, ko jūs esat redzējuši, pa ceļu uz Amoriešu kalniem, itin kā Tas Kungs, mūsu Dievs, mums bija pavēlējis, un mēs nācām uz Kādeš-Barneū. 20Tad es jums sacīju: jūs esat nākuši pie Amoriešu kalniem, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, mums dos. 21Redzi, Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis zemi, celies, uzņem to, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, uz tevi runājis; nebīsties un neiztrūcinies. 22Tad jūs visi nācāt pie manis un sacījāt: sūtīsim vīrus savā priekšā, mums zemi izlūkot un mums ziņu atnest, pa kuru ceļu lai ejam uz turieni, un par pilsētām, kurp nāksim. #4Moz 13:3. 23Tad man šī lieta patika un es ņēmu no jums divpadsmit vīrus, no ikvienas cilts vienu vīru. 24Un tie griezās un gāja uz kalniem un nāca pie Eškoles upes un to izlūkoja. #4Moz 13:24. 25Un tie ņēma no zemes augļiem savā rokā un atnesa tos pie mums un stāstīja mums un sacīja: zeme, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, mums dos, ir laba. 26Bet jūs negribējāt iet un bijāt nepaklausīgi Tā Kunga, sava Dieva, vārdam. #4Moz 14:1. 27Un jūs kurnējāt savos dzīvokļos un sacījāt: tāpēc ka Tas Kungs mūs ienīst, Viņš mūs izvedis no Ēģiptes zemes, mūs nodot Amoriešu rokā un mūs izdeldēt. 28Kurp mums iet? Mūsu brāļi mūsu sirdi darījuši bailīgu sacīdami: tur ir ļaudis lielāki un garāki nekā mēs, pilsētas ir lielas un stipras līdz pat debesīm, un mēs tur arī esam redzējuši Anaka bērnus. #4Moz 13:28. 29Tad es uz jums sacīju: neiztrūcinieties un nebīstieties no tiem. 30Tas Kungs, jūsu Dievs, kas iet jūsu priekšā, karos par jums, tā kā Viņš pie jums ir darījis Ēģiptes zemē jūsu acu priekšā, 31Un tuksnesī, kur tu esi redzējis, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tevi nesis, itin kā vīrs savu dēlu nes, uz visiem ceļiem, kur tu esi gājis, tiekams jūs esat nākuši līdz šai vietai. 32Bet arī pie šī vārda jūs neticējāt uz To Kungu, savu Dievu, 33Kas jūsu priekšā gāja ceļā, jums izlūkodams vietu, kur jums apmesties pa nakti, ugunī jums rādīdams ceļu, kas jums bija jāstaigā, un pa dienu padebesī. #2Moz 13:21. 4Moz 10:33. 34Kad nu Tas Kungs jūsu vārdu balsi dzirdēja, tad Viņš apskaitās un zvērēja sacīdams: 35Nevienam no šiem vīriem, no šā niknā auguma, nebūs redzēt labo zemi, ko Es esmu zvērējis dot jūsu tēviem, #4Moz 14:22-23. Joz 14:9. Dāv.dz 95:11. 36Kā vien Kālebam, Jefunna dēlam, tam to būs redzēt, un tam Es došu to zemi, kur viņš staigājis, un viņa bērniem, tāpēc ka viņš pareizi klausījis Tam Kungam. 37Tas Kungs arī par mani apskaitās jūsu dēļ un sacīja: arī tu tur nenonāksi. #3:26, 4:21, 34:4. 4Moz 20:12, 27:14. 38Jozuas, Nuna dēls, kas stāv tavā priekšā, tas tur nonāks; stiprini viņu, jo tas Israēlim to zemi izdalīs. 39Un jūsu bērniņi, par kuriem jūs sacījāt, ka būšot par laupījumu, un jūsu bērni, kas šodien nezin nedz laba nedz ļauna, tie tur nonāks, un tiem Es to došu, un tiem to būs iemantot. #4Moz 14:3, 14:31. 40Bet jūs griežaties un ejat uz tuksnesi pa Niedru jūras ceļu. 41Tad jūs man atbildējāt un sacījāt: mēs pret To Kungu esam grēkojuši, mēs celsimies un karosim, kā Tas Kungs, mūsu Dievs, mums ir pavēlējis. Kad nu jūs ikviens ar saviem rīkiem apbruņojaties un bijāt gatavi iet uz kalniem, #4Moz 14:40. 42Tad Tas Kungs uz mani sacīja: saki viņiem, neceļaties un nekarojiet, jo Es neesmu jūsu vidū, ka netopat sakauti savu ienaidnieku priekšā. 43Bet kad es uz jums runāju, tad jūs neklausījāt un turējāties Tā Kunga vārdam pretī un palikāt pārgalvīgi un gājāt uz kalniem. 44Tad Amorieši, kas kalnos dzīvoja, jums izgāja pretī un vajāja jūs, kā bites dara, un jūs sakāva Seīrā līdz Hormai. #4Moz 14:45. Dāv.dz 118:12. 45Kad jūs nu atgriezušies Tā Kunga priekšā raudājāt, tad Tas Kungs neklausīja jūsu balsi un negrieza Savas ausis uz jums. 46Un jūs palikāt Kādešā ilgu laiku, tās dienas, ko tur esat dzīvojuši.
Pašlaik izvēlēts:
5. Mozus 1: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)