Apustuļu darbi 16
16
Pāvils Timoteju apgraiza, 1; iet uz Maķedoniju, atgriež pie Dieva purpura pārdevēju Lidiju, 14; top cietumā mests, 19; atkal brīnišķīgi izglābts, 25; atgriež cietuma sargu pie Dieva, 30.
1Un viņš nāca uz Derbi un Listru. Un redzi, tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas Jūdu sievas dēls, bet no Grieķu tēva. #14:6, 19:22. 2Tim 1:5, 3:15. 2Par viņu laba liecība tika dota no brāļiem Listrā un Ikonijā. #6:3, 10:22, 13:51, 14:1. 1Tim 1:18, 4:14. 3Pāvils gribēja, ka šis viņam ietu līdz; un viņš to ņēma un apgraizīja Jūdu dēļ, kas tanīs vietās bija, jo visi zināja, ka viņa tēvs ir Grieķis. #1Kor 9:20. Gal 2:3. 4Un kad viņi pārstaigāja pilsētas, tad viņi nodeva#16:4 nodeva GL1 pavēlēja tiem likumus, ko apustuļi un vecaji Jeruzālemē bija nosprieduši, lai tos ievērotu#16:4 ievērotu GL1 sargāt. #15:23-30. 5Tad nu draudzes tapa stiprinātas ticībā, un viņu skaits#16:5 skaits GL1 pulks jo dienas vairojās. #2:47, 12:24. 6Un tiem caur Friģiju un Galatiju ejot no Svētā Gara tapa aizliegts Āzijā sludināt#16:6 sludināt GL1 runāt Vārdu. #2:10, 18:23, 19:10. Gal 1:2, 4:13. Rom 15:18. 7Mīsijā nākuši tie raudzīja uz Bitiniju iet, bet Gars tiem neļāva. #1Pēt 1:1. 8Un gar Mīsiju gājuši tie nonāca Troadā. #20:5. 9Un Pāvils naktī redzēja parādīšanu: viens Maķedoniets stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: “Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums.” #9:12, 18:9. 1Tim 2:4. 10Un kad viņš to parādīšanu bija redzējis, tad mēs meklējām tūdaļ iziet uz Maķedoniju, nomanīdami, ka Tas Kungs mūs ir aicinājis, tiem evaņģēliju sludināt. 11Tad mēs nocēlušies no Troadas gājām taisnā ceļā#16:11 taisnā ceļā GL1 tiešām uz Samotrāķiju un otrā dienā uz Neapoli; 12Un no turienes uz Filipiem, kas ir lielākā pilsēta kādā Maķedonijas apgabalā, kur ienācēji bija apmetušies. Un tanī pilsētā mēs palikām kādas dienas. #16:21, 15:35. 13Un sabatā mēs izgājām no pilsētas ārā gar upes malu, kur tie bija ieraduši Dievu lūgt. Un apsēdušies mēs runājām uz sanākušām sievām. #17:4, 17:12. 14Un kāda sieva, ar vārdu Lidija, purpura pārdevēja no Tiatiras pilsētas, dievbijīga sieva, klausījās. Tai Tas Kungs sirdi atdarīja, ņemt vērā, ko Pāvils runāja. #13:16. Parād 1:11. 1Tes 2:13. Lūk 8:15. 15Un kad tā ar savu namu bija kristīta, tad tā lūdza sacīdama: “Ja jums šķiet, ka esmu ticīga uz To Kungu, tad nāciet manā namā un paliekat tur.” Un tā mūs piespieda. #16:31, 16:34. 16Bet notikās, mums ejot Dievu lūgt, kāda kalpone#16:16 kalpone GL1 meita mūs sastapa; tai bija zīlētājas gars, un ar zīlēšanu tā saviem kungiem daudz peļņas pienesa. #16:13, 19:24. 1Sam 28:7. 17Šī Pāvilam un mums sekoja un kliedza#16:17 kliedza GL1 brēca sacīdama: “Šie cilvēki ir Visaugstākā Dieva kalpi, kas jums pestīšanas ceļu sludina.” #16:10. 18Un to viņa darīja daudz dienas. Bet Pāvilu tas nomocīja#16:18 nomocīja bija pretī; GL1 rūpe un atgriezdamies viņš uz garu sacīja: “Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no viņas.” Un tas no viņas izgāja tanī pašā stundā. #Mark 1:34, 16:17. 19Bet viņas kungi redzēdami, ka viņu peļņas cerība bija zudusi, ņēma Pāvilu un Sīlasu un tos vilka uz tirgu pie virsniekiem; #15:40. 20Un tos pieveduši pie valdītājiem, viņi sacīja: “Šie cilvēki mūsu pilsētu sajauc, Jūdi būdami, #17:6. Amos 7:10. 21Un sludina ierašas, ko mums, kas esam Romieši, neklājās nedz pieņemt, nedz darīt.” #16:12, 16:37. 22Un ļaužu pulks cēlās pret tiem, un virsnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja, tos ar rīkstēm sist#16:22 sist GL1 šaust. #2Kor 11:25. 1Tes 2:2. 23Un daudz sitienus tiem devuši, viņi tos iemeta cietumā, un cietuma sargam pavēlēja, tos stingri#16:23 stingri GL1 cieti sargāt. 24Šis tādu pavēli dabūjis, tos iemeta dziļākā cietumā un viņu kājas apcietināja siekstā. #12:4. Dāv.dz 105:18. 25Un ap nakts vidu Pāvils un Sīlas Dievu lūdza un slavas dziesmas dziedāja, un tie, kas bija cietumā, uz viņiem klausījās. #5:41. 26Tad piepeši liela zemestrīce notika, tā ka cietuma pamati kustējās, un tūdaļ visas durvis atvērās, un visiem saites tapa vaļā. #5:19, 12:7, 12:10. 27Un cietuma sargs uzmodies un cietuma durvis redzēdams atvērtas, izvilka zobenu un gribēja sevi nonāvēt, domādams, cietumniekus esam izbēgušus. #12:19. 28Bet Pāvils ar stipru balsi brēca sacīdams: “Nedari sev ļauna, jo mēs visi esam šeit.” 29Un viņš sveci prasījis, ieskrēja un drebēdams metās zemē Pāvila un Sīlasa priekšā, 30Un tos izveda ārā un sacīja: “Kungi, ko man būs darīt, lai es mūžīgi dzīvoju?” #16:17, 2:37, 9:6. Jāņ 12:21. 31Un tie sacīja: “Tici uz To Kungu Jēzu Kristu, tad tu un viss tavs nams mūžīgi dzīvos.” #16:15, 11:14. Mark 16:16. Jāņ 4:53. 32Un tie runāja Tā Kunga vārdu uz viņu un uz visiem, kas bija viņa namā. 33Un viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā un tiem brūces nomazgāja; un tūdaļ viņš tapa kristīts, un visi viņa piederīgie. 34Un viņš tos veda savā namā, tos sēdināja pie galda un priecājās, ka viņš ar visu savu namu bija nācis pie ticības uz Dievu. #18:8. 35Kad gaisma bija uzaususi, tad virsnieki sūtīja sulaiņus, un lika sacīt: “Palaid šos cilvēkus.” #16:20. 36Un cietuma sargs Pāvilam pasludināja šos vārdus: “Virsnieki sūtījuši, lai jūs atlaiž. Tad nu izejiet un staigājiet ar mieru.” 37Bet Pāvils uz tiem sacīja: “Tie mūs, Romiešu cilvēkus, netiesātus visiem redzot ir situši#16:37 situši GL1 šautuši un cietumā iemetuši, un tagad tie mūs slepeni izmet? Tā ne; bet lai viņi paši nāk un mūs izved.” #16:21, 22:25, 22:28. 38Un sulaiņi atsacīja šos vārdus virsniekiem: un tie bijās, dzirdēdami, tos esam Romiešus. 39Un nākuši viņi lūdza#16:39 lūdza GL1 pārrunāja tos. Pēc tam tos izveda un lūdza, iziet no pilsētas. #Mat 8:34. 40Un tie no cietuma izgājuši, nogāja pie Lidijas; un brāļus redzējuši, tie tos pamācīja un aizgāja.
Pašlaik izvēlēts:
Apustuļu darbi 16: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)