2. Ķēniņu 23
23
Josija atjauno Dieva derību. Jehoahazs un Jehojakims, Jūda ķēniņi.
1Tad ķēniņš sūtīja, un pie viņa sapulcinājās visi vecaji no Jūda un Jeruzālemes. #2Laik 34:29. 2Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā un līdz ar viņu visi Jūda vīri un visi Jeruzālemes iedzīvotāji un visi priesteri un pravieši un visi ļaudis, gan mazi, gan lieli. Un viņš lasīja priekšā viņu ausīm visus vārdus no derības grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā. 3Un ķēniņš stāvēja tai augstajā vietā un derēja derību Tā Kunga vaiga priekšā, Tam Kungam sekot un turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus no visas sirds un no visas dvēseles, stipri turēt šās derības vārdus, kas bija rakstīti šai grāmatā. Un visi ļaudis uzņēma šo derību. 4Un ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilķijam, un otras kārtas priesteriem un sliekšņa sargiem, iznest no Tā Kunga nama visus rīkus, kas bija taisīti Baālam un Ašerai un visam debess pulkam, un viņš tos sadedzināja ārā aiz Jeruzālemes Kidronas ielejā un viņu pīšļus lika nest uz Bēteli. 5Viņš arī nocēla kalnu priesterus#23:5 GL1 Kamarim - bija tādi ļaudis, kas no cilvēkiem bez Dieva pavēlēšanas iecelti bija, un tapa par svētiem turēti., ko Jūda ķēniņi bija iecēluši, kvēpināt uz kalniem Jūda pilsētās un ap Jeruzālemi, arī tos, kas kvēpināja Baālam, saulei un mēnesim un zvaigznēm un visam debess pulkam. #Hoz 10:5. Cef 1:5. 6Viņš arī izmeta Ašeru no Tā Kunga nama ārā aiz Jeruzālemes pie Kidronas upes un to sadedzināja pie Kidronas upes un to sagrūda pīšļos un nometa viņas pīšļus uz ļaužu bērnu kapiem. #2Laik 34:4. 7Viņš noplēsa arī maucinieku namus, kas pie Tā Kunga nama bija, kur sievas auda teltis Ašerai. 8Un viņš saaicināja visus priesterus no Jūda pilsētām un sagānīja kalnu altārus, kur svētītāji bija kvēpinājuši, no Ģebas līdz Bēršebai, un noplēsa elku altārus pie vārtiem, to, kas bija Jozuas, pilsētas virsnieka, vārtu priekšā, (un to, kas) bija pa kreiso roku, kad ieiet pilsētas vārtos. 9Bet kalnu priesteri neupurēja uz Tā Kunga altāra Jeruzālemē, bet tie ēda neraudzētu maizi starp saviem brāļiem. 10Viņš sagānīja arī Tofetu, Ben-Hinoma bērnu ielejā, ka neviens savam dēlam vai meitai neliktu caur uguni iet Moloham. 11Viņš arī atmeta zirgus, ko Jūda ķēniņi saulei bija cēluši, kur Tā Kunga namā iet, pie galminieka#23:11 galminieka GL1 kambarjunkura; ebrejiski arī einuhs NetanMeleka istabas#23:11 istabas GL1 kambara, kas iekš Parbarim(Tā Kunga nama piebūve), un sadedzināja arī saules ratus ar uguni. 12Viņš noplēsa arī altārus, kas bija uz Ahaza augšistabas jumta, ko Jūda ķēniņi bija taisījuši līdz ar altāriem, ko Manasus bija taisījis Tā Kunga nama abos pagalmos, un tos sagrūda un meta viņu pīšļus Kidronas upē. #11:18, 23:5. Cef 1:5. 13Un ķēniņš sagānīja kalnu altārus Jeruzālemes priekšā, pa labo roku samaitāšanas kalnam, ko Salamans, Israēla ķēniņš, bija uztaisījis Aštartei, Sidona negantībai, un Kamošam, Moaba negantībai, un Milkonam, Amona bērnu negantībai. #1Ķēn 11:7. 14Un viņš sadragāja stabus un nopostīja Ašeras un pildīja viņu vietas ar cilvēku kauliem. 15Viņš noplēsa arī altāri, kas bija Bētelē, kalna namu, ko Jerobeams, Nebata dēls, bija taisījis, kas Israēli paveda uz grēkiem: altāri un kalna namu viņš noplēsa un sadedzināja kalna namu un to sagrūda pīšļos un sadedzināja Ašeru. #1Ķēn 12:32. 16Un Josija apgriezās un redzēja kapus, kas tur kalnā bija; un viņš sūtīja un ņēma kaulus no kapiem un tos sadedzināja uz altāra un to sagānīja pēc Tā Kunga vārda, ko Dieva vīrs bija sludinājis, kas šīs lietas sludināja. #1Ķēn 13:2. 17Un viņš sacīja: kas tā par kapa zīmi, ko es redzu? Un tās pilsētas ļaudis uz to sacīja: Tas ir Tā Dieva vīra kaps, kas no Jūda atnāca un šās lietas pasludināja, ko tu pie Bēteles altāra darījis. #1Ķēn 13:30. 18Un viņš sacīja: Lai tas dus mierā, neviens lai neaiztiek viņa kaulus. Tā tie izglāba viņa kaulus ar pravieša kauliem, kas no Samarijas bija nācis. 19Josija arī noplēsa visus kalnu namus Samarijas pilsētās, ko Israēla ķēniņi bija cēluši, To (Kungu) kaitinādami, un viņš tiem darīja, kā viņš Bētelē bija darījis. 20Un visus kalnu priesterus, kas tur bija, viņš nokāva uz altāriem un sadedzināja cilvēku kaulus uz tiem; tad viņš griezās atpakaļ uz Jeruzālemi. #2Laik 34:5. 21Un ķēniņš pavēlēja visiem ļaudīm sacīdams: turat Tam Kungam, savam Dievam, Pashā svētkus, kā šīs derības grāmatā rakstīts. 22Jo tādi Pashā svētki kā šie nebija turēti nedz soģu laikā, kas Israēli tiesāja, nedz visu Israēla ķēniņu, nedz Jūda ķēniņu laikā; #2Laik 35:1. 23Bet ķēniņa Josijas astoņpadsmitā gadā šie Pashā svētki Tam Kungam tapa turēti Jeruzālemē. 24Un Josija arī izdeldēja miroņu izsaucējus un burvjus, mājas dievus un elkus un visu negantību, ko vien redzēja Jūda zemē un Jeruzālemē, ka viņš stipri turētu bauslības vārdus, kas bija rakstīti grāmatā, ko priesteris Hilķija bija atradis Tā Kunga namā. 25Un pirms viņa nebija tāds ķēniņš, kā viņš, kas pie Tā Kunga būtu atgriezies no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku, pēc visas Mozus bauslības, un arī pēc viņa tāds necēlās, kā viņš. 26Tomēr Tas Kungs nenogriezās no Savas lielās dusmības karstuma, ar ko Viņa bardzība pret Jūdu bija iedegusies, par visu kaitināšanu, ar ko Manasus Viņu bija kaitinājis. 27Un Tas Kungs sacīja: Es atmetīšu arī Jūdu nost no Sava vaiga, kā Es Israēli esmu atmetis, un atmetīšu šo pilsētu, ko Es biju izredzējis, proti Jeruzālemi, un namu, par ko biju sacījis: Mans vārds tur būs. 28Un kas vēl par Josiju stāstāms un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. 29Viņa laikā Faraons Neho, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Asīrijas ķēniņu pie Eifrat upes. Un ķēniņš Josija tam gāja pretī, un Ēģiptes ķēniņš to nokāva pie Meģidus, kad tie sastapās. #2Laik 35:20. Jer 46:2. 30Un viņa kalpi to aizveda nomirušu no Meģidus un to noveda uz Jeruzālemi un to apraka viņa kapā. Un zemes ļaudis ņēma Jehoahazu, Josijas dēlu, un to svaidīja un cēla par ķēniņu viņa tēva vietā. 31Jehoahazs bija divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Hamutala, Jeremijas meita no Libnas. #2Laik 36:1. 32Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši. 33Bet Faraons Neho to saistīja Riblatā, Hamatas zemē, lai nebūtu vairs par ķēniņu Jeruzālemē, un viņš uzlika zemei meslus dot, simts talentus sudraba un vienu talentu zelta. 34Un Faraons Neho iecēla par ķēniņu Eliakimu, Josijas dēlu, viņa tēva Josijas vietā, un viņam deva citu vārdu, Jehojakimu. Bet Jehoahazu viņš ņēma līdz, un tas nāca uz Ēģipti un tur nomira. 35Un Jehojakims Faraonam deva sudrabu un zeltu. Bet viņš lika zemi uzrakstīt, lai varētu sudrabu dot pēc Faraona pavēles, no ikkatra pēc tā raksta viņš zeltu un sudrabu piedzina no zemes ļaudīm, ko dot Faraonam Neho. 36Jehojakims bija divdesmit pieci gadus vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Zebuda, Pedajus meita, no Rumas. 37Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši.
Pašlaik izvēlēts:
2. Ķēniņu 23: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)