Bet ikkatrā lietā mēs sevi pašus darām pieņēmamus, tā kā Dieva kalpi: daudz paciešanās, bēdās, spaidos, bailēs. Sitienos, cietumā, nemieros, darbā, nomodā, gavēšanā, Šķīstībā, atzīšanā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, Patiesības vārdā, Dieva spēkā, caur taisnības bruņām pa labo un kreiso pusi, Caur godu un negodu, caur slavu un neslavu, kā viltnieki, un tomēr patiesīgi, Tā kā nepazīstami un tomēr pazīstami, tā kā mirdami, un redzi, mēs dzīvojam, tā kā pārmācīti un ne nonāvēti, Tā kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi, tā kā nabagi, bet darīdami daudz bagātus, tā kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas.