2. Laiku 29
29
Hizkija atkal uzceļ īsto Dieva kalpošanu.
1Hizkija, divdesmit piecus gadus vecs, palika par ķēniņu un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Abija, Zaharijas meita. #2Ķēn 18:2. 2Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tā kā viņa tēvs Dāvids bija darījis. 3Savas valdīšanas pirmā gadā, pirmā mēnesī, viņš atdarīja atkal Tā Kunga nama durvis un tās sataisīja. 4Un viņš lika nākt priesteriem un Levītiem un tos sapulcināja pagalmā pret rītiem 5Un uz tiem sacīja: klausiet mani, jūs Levīti, svētījaties nu paši un svētījat Tā Kunga, savu tēvu Dieva, namu un izmetat nešķīstību no svētās vietas. 6Jo mūsu tēvi grēkojuši un ļaunu darījuši Tā Kunga, mūsu Dieva, acīs, tie Viņu atstājuši un savu vaigu novērsuši no Tā Kunga dzīvokļa un tam griezuši muguru. 7Tie arī aizslēguši pagalma durvis un izdzēsuši eļļas lukturus un nav kvēpinājuši kvēpināmās zāles nedz upurējuši svētā vietā dedzināmos upurus Israēla Dievam. 8Tādēļ Tā Kunga lielā bardzība nākusi pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš tos darījis par riebumu un biedēkli un izsmieklu, tā kā paši redzat savām acīm. 9Jo redzi, mūsu tēvi krituši caur zobenu, un mūsu dēli un mūsu meitas un mūsu sievas tādēļ ir cietumā. 10Tad nu tas ir manā sirdī, derību derēt ar To Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargā dusmība no mums novēršas. 11Nu tad, mani dēli, neesat kūtri, jo Tas Kungs jūs ir izredzējis, ka jums Viņa priekšā būs stāvēt, Viņam kalpot un būt Viņa kalpiem un kvēpinātājiem. 12Tad cēlās Levīti: Mahats, Amasajus dēls, un Joēls, Azarijas dēls, no Kohāta bērniem. Un no Merarija bērniem: Kišs, Abdija dēls, un Azarija, Jehalelēļa dēls, un no Geršona bērniem: Joahs, Zimmas dēls, un Edens, Joaha dēls, 13Un no Elicafana bērniem: Šimrijs un Jeīels; un no Asafa bērniem: Zaharija un Matanija, 14Un no Hemana bērniem: Jehiēls un Šimejs; un no Jedutuna bērniem: Šemaja un Uziēls. 15Un tie sapulcināja savus brāļus un svētījās un nāca pēc ķēniņa pavēles, pēc Tā Kunga vārdiem šķīstīt Tā Kunga namu. 16Un tie priesteri iegāja Tā Kunga namā, to šķīstīt, un izmeta Tā Kunga nama pagalmā visu nešķīstību, ko tie atrada Tā Kunga namā; un Levīti to ņēma un izmeta ārā, Kidronas upē. 17Un pirmā mēneša pirmā dienā tie sāka svētīt, un astotā mēneša dienā tie nāca Tā Kunga pagalmā un svētīja Tā Kunga namu astoņas dienas un pabeidza pirmā mēneša sešpadsmitā dienā. 18Pēc tam tie nāca pie ķēniņa Hizkijas iekšā un sacīja: mēs visu Tā Kunga namu esam šķīstījuši, arī dedzināmo upuru altāri un visus viņa rīkus un svētās maizes galdu ar visiem viņa rīkiem, 19Un visus rīkus, ko ķēniņš Ahazs, kamēr valdīja, bija apgānījis caur saviem grēkiem, tos mēs esam atkal sataisījuši un svētījuši, un redzi, tie ir Tā Kunga altāra priekšā. 20Tad ķēniņš Hizkija agri cēlās un sapulcināja pilsētas virsniekus un gāja Tā Kunga namā. 21Un tie atveda septiņus vēršus un septiņus aunus un septiņus jērus un septiņus āžus par grēku upuri valstībai un svētajai vietai un Jūdai. Un viņš pavēlēja Ārona bērniem, priesteriem, upurēt uz Tā Kunga altāra. 22Tad priesteri nokāva vēršus, saņēma asinis un tās slacināja uz altāri; tie nokāva arī aunus un slacināja asinis uz altāri, arī jērus tie nokāva un slacināja asinis uz altāri. #3Moz 8:15. 23Tad tie atveda āžus par grēku upuri ķēniņa un visas draudzes priekšā, un šie savas rokas tiem uzlika. #2Moz 29:10. 3Moz 4:15. 24Un priesteri tos nokāva un slacināja viņu asinis pret altāri par grēku upuri, visu Israēli salīdzināt; jo ķēniņš dedzināmo upuri un grēku upuri bija pavēlējis nest par visu Israēli. 25Un viņš iecēla Levītus Tā Kunga namā ar pulkstenīšiem, somastabulēm un koklēm pēc Dāvida un Gada, ķēniņa redzētāja, un pravieša Nātana pavēles; jo šī bija Tā Kunga pavēle caur Viņa praviešiem. #1Laik 23:5, 25:1. 26Tad nu Levīti stāvēja ar Dāvida mūzikas rīkiem un priesteri ar bazūnēm. #4Moz 10:10. 27Un Hizkija pavēlēja dedzināmo upuri upurēt uz altāra; un līdz kā dedzināmais upuris iesākās, sākās arī Tā Kunga dziesmas ar bazūnēm, vadītas no Dāvida, Israēla ķēniņa, mūzikas rīkiem. 28Un visa draudze metās zemē un dziesmas atskanēja un bazūnes bazūnēja no vienas vietas kamēr dedzināmais upuris bija pabeigts. 29Kad nu upuris bija pabeigts, tad ķēniņš nomētās ceļos un visi, kas pie viņa bija, un pielūdza. 30Un ķēniņš Hizkija un lielkungi pavēlēja Levītiem, To Kungu slavēt ar Dāvida un ar redzētāja Asafa vārdiem, un tie slavēja priecādamies un metās zemē un pielūdza. 31Un Hizkija atbildēja un sacīja: nu jūs savas rokas esat pildījuši Tam Kungam, ejat klāt un nonesiet kaujamus upurus un pateicības upurus Tā Kunga namā. Un draudze atveda kaujamus upurus un pateicības upurus, un visi, kam bija labs prāts, dedzināmos upurus. 32Un to dedzināmo upuru skaits, ko draudze atnesa bija septiņdesmit vērši, simts auni, divsimt jēri; tie visi Tam Kungam bija par dedzināmo upuri. 33Un to svēto pateicības upuru bija sešsimt vērši un trīs tūkstoš avis. 34Bet priesteru bija par maz un tie nevarēja visus dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņu brāļi, Levīti, tiem palīdzēja, tiekams darbs tapa pabeigts un tiekams priesteri bija svētījušies; jo Levīti bija dedzīgāki bijuši savā sirdī svētīties nekā priesteri. 35Arī dedzināmo upuru bija liels skaits, līdz ar pateicības upuru taukiem un līdz ar dzeramiem upuriem pie dedzināmiem upuriem. Tā tie pabeidza to kalpošanu pie Tā Kunga nama. 36Un Hizkija un visi ļaudis priecājās par to, ka Dievs ļaudīm to bija novēlējis; jo šī lieta bija ātri notikusi.
Pašlaik izvēlēts:
2. Laiku 29: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)