1. Samuēla 30
30
Amalekieši izposta un aplaupa Ciklagu. Dāvids visu laupījumu tiem atņem.
1Un notikās, kad Dāvids ar saviem vīriem trešā dienā nāca uz Ciklagu, tad Amalekieši no dienvidiem Ciklagā bija ielauzušies un Ciklagu kāvuši un ar uguni sadedzinājuši. 2Un sievas no turienes bija aizveduši, un mazus un lielus, bet nevienu nebija nokāvuši, bet aizveduši un gājuši savu ceļu. 3Un Dāvids ar saviem vīriem nāca pie tās pilsētas, un redzi, tā bija sadedzināta ar uguni, un viņu sievas un viņu dēli un viņu meitas bija aizvesti. 4Tad Dāvids ar vīriem, kas pie viņa bija, pacēla savu balsi un raudāja, kamēr tiem vairs spēka nebija raudāt. 5Arī Dāvida abas sievas, Ahinoama, tā Jezreēliete, un Abigaīle, Nābala sieva, Karmeliete, bija aizvestas. 6Un Dāvidam bija ļoti bail, jo ļaudis to gribēja akmeņiem nomētāt, jo visiem ļaudīm sirds ēdās, ikvienam par saviem dēliem un par savām meitām. Bet Dāvids stiprinājās iekš Tā Kunga, sava Dieva. 7Un Dāvids sacīja uz priesteri Abjataru, Ahimeleha dēlu: dod jel efodu šurp! Un Abjatars nesa efodu pie Dāvida. 8Tad Dāvids vaicāja To Kungu sacīdams: vai man būs to pulku vajāt, vai es tos panākšu? Un Viņš tam sacīja: dzenies, tu tos panāksi un patiesi atpestīsi. 9Tad Dāvids nogāja ar sešsimt vīriem, kas pie viņa bija, un kad tie nāca pie Bezoras upes, tad tur citi apstājās. 10Un Dāvids tos vajāja ar četrsimt vīriem, bet divsimt vīri tur palika stāvot, kas bija piekusuši, ka nevarēja iet pār Bezoras upi. 11Un tie atrada vienu Ēģiptieti laukā, to tie atveda pie Dāvida, un deva tam maizes, un viņš ēda, un deva tam ūdeni dzert, 12Un deva tam vienu šķēli vīģu raušu un divus rozīņu raušus. Un viņš ēda, un viņa gars atkal atgriezās pie viņa, jo viņš nebija maizes ēdis, nedz ūdens dzēris trīs dienas un trīs naktis. 13Tad Dāvids uz to sacīja: kas tu esi un no kurienes tu esi? Tad tas sacīja: esmu ēģiptiešu puisis, viena Amalekieša kalps, un mans kungs mani atstājis, tāpēc ka es pirms trim dienām esmu slims palicis. 14Mēs bijām ielauzušies pret dienasvidu pie Krētiem un uz Jūdu un pret dienasvidu pie Kāleba, un Ciklagu ar uguni esam sadedzinājuši. 15Tad Dāvids uz to sacīja: vai tu gribi mani novest pie šā pulka? Un tas sacīja: zvērē man pie Dieva, ka tu mani negribi nokaut nedz nodot mana kunga rokā, tad es tevi pie šā pulka novedīšu. 16Un viņš to noveda. Un redzi, tie gulēja izklīduši pa visu klajumu, ēda un dzēra un dejoja par visu lielo laupījumu, ko tie bija paņēmuši no Fīlistu un Jūdu zemes. 17Un Dāvids tos kāva no krēslas#30:17 krēslas GL7 rīta gaismas līdz otras dienas vakaram, un neviens no tiem neizspruka, kā vien četrsimt jauni vīri, kas uz kamieļiem jāšus aizbēga. 18Tā Dāvids izglāba visu, ko Amalekieši bija paņēmuši, un Dāvids arī izglāba savas abas sievas. 19Un no tiem netrūka neviena, ne maza ne liela, ne dēla ne meitas, ne no laupījuma, ne no visa, ko tie tiem bija paņēmuši, - visu Dāvids veda atpakaļ. 20Un Dāvids ņēma visas avis un vēršus, un tie šos lopus dzina Dāvida priekšā un sacīja: šis ir Dāvida laupījums. 21Kad nu Dāvids pie divsimt vīriem nāca, kas bija piekusuši, ka Dāvidam nevarēja sekot, un tāpēc pie Bezoras upes bija pamesti, tad tie Dāvidam un tiem ļaudīm, kas pie viņa bija, izgāja pretī. Un Dāvids piestājās pie tiem ļaudīm un vaicāja pēc viņu labklāšanās. 22Tad visi netiklie un negantie ļaudis to vīru starpā, kas ar Dāvidu bija gājuši, atbildēja un sacīja: tāpēc ka tie mums nav nākuši līdz, tad mēs tiem arī nekā nedosim no laupījuma, ko esam glābuši, kā vien ikkatram savu sievu un savas bērnus; tos lai tie ņem un iet. 23Bet Dāvids sacīja: tā jums, mani brāļi, nebūs darīt ar to, ko Tas Kungs mums ir devis, jo Viņš mūs ir pasargājis, un pulku, kas pret mums nācis, ir devis mūsu rokā. 24Kas jūs šinī lietā varētu klausīt? Jo kāda daļa ir tiem, kas gājuši kauties, tāda pat daļa būs arī šiem, kas pie rīkiem palikuši, tiem kopā būs dalīties. #4Moz 31:27. 25Un tas no tās dienas nu joprojām tā ir palicis, jo viņš to par likumu un tiesu ir iecēlis Israēlā līdz šai dienai. 26Kad nu Dāvids uz Ciklagu nāca, tad viņš no laupījuma Jūda vecajiem, saviem draugiem, sūtīja un sacīja: redz, še jums ir dāvanas no Tā Kunga ienaidnieku laupījuma. 27(Proti) tiem Bētelē un tiem Rāmatā pret dienasvidu un tiem Jatirā 28Un tiem Aroērā un tiem Sipmotā un Eštemoā 29Un tiem Rakalā un tiem, kas bija Jerahmeēliešu pilsētās, un tiem, kas Keniešu pilsētās dzīvoja, 30Un tiem Hormā un tiem Horašanā un tiem Atakā, 31Tiem Hebronē, un visām vietām, kur Dāvids bija apkārt gājis, viņš un viņa vīri.
Pašlaik izvēlēts:
1. Samuēla 30: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)