1. Ķēniņu 3:1-28

Un Salamans noslēdza laulības līgumu ar faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un apņēma faraona meitu un to ieveda Dāvida pilsētā, tiekāms viņš pavisam uztaisīja savu namu un Tā KUNGA namu, un Jeruzālemes mūrus visapkārt. Bet ļaudis upurēja uz kalniem, jo līdz tam laikam vēl nams nebija uztaisīts Tā KUNGA Vārdam. Un Salamans mīlēja To KUNGU, staigādams sava tēva Dāvida likumos, tomēr viņš upurēja un kvēpināja uz kalniem. Un ķēniņš nogāja uz Gibeonu, lai tur upurētu, jo tur bija lielais kalns; tūkstoš dedzināmos upurus Salamans upurēja uz šā altāra. Gibeonā Tas KUNGS parādījās Salamanam nakts sapnī; un Dievs sacīja: “Lūdz, ko Man tev būs dot.” Tad Salamans sacīja: “Tu Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, esi parādījis lielu žēlastību, kā viņš Tavā priekšā ir staigājis patiesībā un taisnībā, un sirds skaidrībā ar Tevi, un Tu viņam šo lielo žēlastību esi turējis un viņam dēlu devis, kas sēž uz viņa goda krēsla, kā tas šodien ir. Un nu Kungs, mans Dievs, Tu Savu kalpu esi cēlis par ķēniņu mana tēva Dāvida vietā. Un es vēl esmu jauns un nezinu ne iziešanu, ne ieiešanu. Un Tavs kalps ir likts Tavas tautas vidū, ko Tu esi izredzējis, kas ir liela tauta, ko nevar ne skaitīt, ne pārskatīt aiz lielā pulka. Tad dod nu Savam kalpam paklausīgu sirdi, lai tiesātu Tavus ļaudis un gudri izšķirtu, kas labs un kas ļauns; jo kas prastu tiesāt šo Tavu tik lielo ļaužu pulku?” Un šis vārds Tam KUNGAM labi patika, ka Salamans bija lūdzis šo lietu. Un Dievs uz to sacīja: “Tāpēc ka tu šo lietu esi lūdzis un sev neesi lūdzis garu mūžu, nedz sev esi lūdzis bagātību, nedz lūdzis savu ienaidnieku dvēseles, bet ka tu sev esi lūdzis saprašanu, kā tiesas lietas saprast, redzi, tad Es daru pēc tava vārda. Redzi, Es tev dodu gudru un prātīgu sirdi; tā ka tāds kā tu pirms tevis nav bijis un pēc tevis vairs necelsies tāds kā tu. Un Es tev arī dodu, ko tu neesi lūdzis - gan bagātību, gan godu; tā ka tāds kā tu neviens nebūs starp ķēniņiem visā tavā mūžā. Un, ja tu staigāsi Manos ceļos, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, itin kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, tad Es tev došu arī garu mūžu.” Un, kad Salamans uzmodās, redzi, tad tas bija sapnis. Un viņš nāca uz Jeruzālemi un nostājās Tā KUNGA derības šķirsta priekšā, un upurēja dedzināmos upurus, un nesa pateicības upurus, un taisīja visiem saviem kalpiem dzīres. Tobrīd nāca divas maukas pie ķēniņa un nostājās viņa priekšā. Un viena sieva sacīja: “Mans kungs, es un šī sieva dzīvojām vienā namā, un es pie viņas namā esmu dzemdējusi. Un notika trešajā dienā, kad es biju dzemdējusi, tad šī sieva arīdzan dzemdēja. Un mēs bijām kopā, un neviena sveša cilvēka pie mums nebija namā, bet mēs divas vien bijām namā. Un šīs sievas dēls naktī nomira, tāpēc ka viņa to nogulējusi. Un nakts vidū tā ir cēlusies un paņēmusi manu dēlu, kas bija man blakus, kamēr tava kalpone gulēja, un to likusi savā klēpī, bet savu mirušo dēlu tā ir likusi manā klēpī. Kad es no rīta cēlos, lai savu dēlu zīdītu, redzi, tad tas bija nomiris? Bet no rīta es viņu labi aplūkoju - un, redzi, tas nebija mans dēls, ko es biju dzemdējusi.” Tad otra sieva sacīja: “Nē, bet dzīvais, tas ir mans dēls, un mirušais, tas ir tavs dēls.” Un šī atkal sacīja: “Nē, bet mirušais ir tavs dēls, un dzīvais ir mans dēls.” Tā tās runāja ķēniņa priekšā. Tad ķēniņš sacīja: “Šī saka: dzīvais ir mans dēls, un mirušais ir tavs dēls. Un tā otra atkal saka: mirušais ir tavs dēls, un dzīvais ir mans dēls.” Un ķēniņš sacīja: “Atnesiet man zobenu.” Un tie atnesa zobenu ķēniņam. Tad ķēniņš sacīja: “Pārcērtiet dzīvo bērnu divos gabalos un dodiet vienai vienu pusi un otrai - otru.” Bet sieva, kam dzīvais bērns piederēja, sacīja uz ķēniņu, jo viņas sirds iekarsa par savu bērnu, un tā sacīja: “Mans kungs! Dodiet viņai dzīvo bērnu, tikai kaut to nenokaujiet!” Bet otra sacīja: “Lai tas nav ne mans, ne tavs, cērtiet viņu uz pusēm!” Tad ķēniņš atbildēja un sacīja: “Dodiet viņai dzīvo bērnu un nenokaujiet to! Tā ir viņa māte.” Un viss Israēls dzirdēja šo spriedumu, ko ķēniņš bija spriedis, un tie bijās ķēniņa; jo tie redzēja, ka Dieva gudrība bija viņā, lai tiesu spriestu.