1. Ķēniņu 13
13
Viens pravietis dod liecību pret Bēteles altāri. Jerobeama roka sakalst. Tas pravietis noziedzās un tādēļ no lauvas top saplēsts.
1Un redzi, viens Dieva vīrs nāca no Jūda caur Tā Kunga vārdu uz Bēteli, un Jerobeams stāvēja pie altāra kvēpinādams. 2Un viņš sauca pret altāri caur Tā Kunga vārdu un sacīja: altāri! altāri! Tā saka Tas Kungs: Redzi, viens dēls dzims no Dāvida nama, Josija vārdā, un tas upurēs uz tevi kalna altāru priesterus, kas uz tevis kvēpina, un cilvēku kauli uz tevis taps sadedzināti. #2Ķēn 23:16. 3Un viņš tai pašā dienā deva brīnuma zīmi un sacīja: šī ir brīnuma zīme, ko Tas Kungs runājis: Redzi, altāris plīsīs, un pelni, kas uz tā, taps nogāzti. 4Kad nu ķēniņš no Tā Dieva vīra šo vārdu dzirdēja, ko tas sauca pret Bēteles altāri, tad Jerobeams savu roku izstiepa no altāra un sacīja: grābiet viņu! Bet viņa roka, ko viņš pret to bija izstiepis, sakalta, un viņš to vairs nevarēja savilkt pie sevis. 5Un altāris plīsa pušu un pelni nogāzās no altāra, pēc brīnuma zīmes, ko Dieva vīrs bija devis caur Tā Kunga vārdu. 6Tad ķēniņš atbildēja un sacīja uz Dieva vīru: pielūdz jel To Kungu, savu Dievu, un aizlūdz par mani, ka mana roka atkal paliek vesela. Tad Dieva vīrs pielūdza To Kungu, un ķēniņa roka palika atkal vesela un tā kļuva kā iepriekš. 7Un ķēniņš sacīja uz Dieva vīru: “Nāc man līdz mājās un atspirdzinies, un es tev došu dāvanu.” 8Bet Dieva vīrs sacīja uz ķēniņu: “Jebšu tu man dotu savu pusnamu, tad es tev negribu līdz iet. Es arī neēdīšu maizes un nedzeršu ūdens šinī vietā. 9Jo tā Tas Kungs man ir pavēlējis caur Savu vārdu sacīdams: “Tev nebūs nedz maizes ēst nedz ūdens dzert, tev arī nebūs atpakaļ nākt pa to ceļu, pa ko tu esi nogājis.”” 10Un viņš gāja pa citu ceļu un negriezās atpakaļ pa to ceļu, pa ko tas bija nācis uz Bēteli. 11Un viens vecs pravietis dzīvoja Bētelē, tā dēls nāca un viņam teica visu darbu, ko Dieva vīrs tai dienā Bētelē bija darījis, un vārdus, ko viņš uz ķēniņu bija runājis; un kad tie to savam tēvam bija stāstījuši, 12Tad viņu tēvs uz tiem sacīja: pa kuru ceļu tas ir aizgājis? Un viņa dēli to ceļu bija redzējuši, pa kuru Dieva vīrs bija aizgājis, kas no Jūda bija atnācis. 13Tad viņš sacīja uz saviem dēliem: apseglojiet man ēzeli. Un tie tam apsegloja ēzeli, un viņš uz tā jāja. 14Un viņš devās pēc Dieva vīra un to atrada apakš ozola sēžam un uz to sacīja: vai tu esi Dieva vīrs, kas no Jūda nācis? Un viņš sacīja: es tas esmu. 15Tad viņš uz to sacīja: nāc ar mani namā un ēd maizi. 16Bet tas sacīja: es nevaru ar tevi atpakaļ griezties nedz ar tevi iet, es arī neēdīšu maizes un nedzeršu ar tevi ūdens šinī vietā. 17Jo uz mani sacīts caur Tā Kunga vārdu: tev tur nebūs maizes ēst nedz ūdens dzert, tev nebūs atpakaļ griezties un nebūs aiziet pa to ceļu, pa ko tu esi nācis. 18Un viņš uz to sacīja: es arīdzan esmu pravietis, tāpat kā tu, un eņģelis ar mani runājis caur Tā Kunga vārdu sacīdams: ved viņu sev līdz savā namā, ka tas maizi ēd un ūdeni dzer. Bet viņš tam meloja. 19Tā tas ar viņu griezās atpakaļ un ēda ar viņu maizi viņa namā un dzēra ūdeni. 20Un tiem pie galda sēžot Tā Kunga vārds notika uz pravieti, kas viņu bija atpakaļ vedis, - 21Un sauca uz Dieva vīru, kas no Jūda bija nācis, un sacīja: tā saka Tas Kungs: tāpēc ka tu Tā Kunga mutei esi pretī turējies un Viņa pavēli neesi darījis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, 22Bet esi atpakaļ griezies un maizi ēdis un ūdeni dzēris šai vietā, par ko Viņš uz tevi bija runājis: tev nebūs maizes ēst nedz ūdens dzert; tad tavs līķis nenāks tavu tēvu kapā. 23Kad nu tas bija maizi ēdis un dzēris, tad viņš segloja ēzeli pravietim, ko viņš bija atpakaļ vedis. 24Un tas nogāja un lauva to atrada uz ceļa un to nonāvēja, un viņa līķis gulēja ceļā nomests, un ēzelis pie tā stāvēja, un lauva stāvēja pie līķa. 25Un redzi, kad ļaudis gāja garām un redzēja līķi ceļā nomestu, un lauvu pie līķa stāvam, tad tie nāca un to pasludināja pilsētā, kur vecais pravietis dzīvoja. 26Kad pravietis, kas viņu no ceļa bija atpakaļ vedis, to dzirdēja, tad viņš sacīja: tas ir Dieva vīrs, kas Tā Kunga mutei pretī turējies, tāpēc Tas Kungs viņu nodevis lauvām, kas viņu saplēsis un nonāvējis, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš uz to runājis. 27Un viņš runāja uz saviem dēliem sacīdams: apseglojiet man ēzeli. Un tie to apsegloja. 28Tad viņš gāja un atrada viņa līķi ceļā nomestu, un ēzelis un lauva stāvēja pie līķa. Lauva līķi nebija ēdis un ēzeli nebija saplēsis. 29Tad pravietis pacēla Dieva vīra līķi un to lika uz ēzeli un to veda atpakaļ; tā vecais pravietis nāca pilsētā, viņu apraudāt un aprakt. 30Un viņš viņa līķi lika savā kapā un tie to apraudāja#13:30 apraudāja GL1 apgauda: vai manu brāli! 31Un kad viņš to bija apracis, viņš runāja uz saviem dēliem sacīdams: kad es nomirstu, tad aprociet mani kapā, kur Dieva vīrs aprakts, lieciet manus kaulus pie viņa kauliem. 32Jo vārds notiks, ko viņš caur Tā Kunga vārdu izsaucis pret Bēteles altāri un pret visiem kalnu altāru namiem, kas ir Samarijas pilsētās. 33Pēc šīm lietām Jerobeams neatgriezās no sava ļaunā ceļa, bet iecēla atkal kalnu altāru priesterus no visādiem ļaudīm. Kam gribējās, to viņš iecēla, un tie palika par kalnu altāru priesteriem. #12:31. 34Un tas palika par grēku Jerobeama namam, par samaitāšanu un par izdeldēšanu no zemes virsas.
Pašlaik izvēlēts:
1. Ķēniņu 13: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)