1. Jāņa 4:7-21

Mīļie, lai mēs cits citu mīlam, jo mīlestība ir no Dieva, un ikviens, kas mīl, tas no Dieva ir dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, tas Dievu neatzīst; jo Dievs ir mīlestība. Tā ir parādījusies Dieva mīlestība pie mums, ka Dievs Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtījis pasaulē, ka mums caur Viņu būs dzīvot. Tajā ir mīlestība, nevis tā, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet tā, ka Viņš mūs ir mīlējis un Savu Dēlu sūtījis par salīdzināšanu par mūsu grēkiem. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī pienākas, ka mēs cits citu mīlam. Dievu nemūžam neviens nav redzējis. Ja mēs cits citu mīlam, tad Dievs paliek mūsos, un Viņa mīlestība mūsos ir pilnīga. No tā mēs zinām, ka paliekam Viņā, un Viņš mūsoss, ka Viņš no Sava Gara mums ir devis. Un mēs esam redzējuši un apliecinājam, ka Tas Tēvs Dēlu ir sūtījis par pasaules Pestītāju. Ja kas apliecinās, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tad Dievs paliek viņā, un viņš paliek Dievā. Un mēs esam atzinuši un ticējuši mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība; un kas mīlestībā paliek, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Ar to mīlestība pie mums ir pilnīga, ka mums ir drošība tiesas dienā; jo kā Viņš ir, tāpat arī mēs esam šinī pasaulē. Bailības nav mīlestībā, bet pilnīga mīlestība bailību izmet ārā; jo bailībai ir mocība, un kas baiļojās, tas nav pilnīgs mīlestībā. Lai mēs Viņu mīlam, jo Viņš mūs pirmais ir mīlējis. Ja kas saka: es mīlu Dievu un ienīst savu brāli, tas ir melkulis: jo kas savu brāli nemīl, ko tas redz, kā tas Dievu var mīlēt, ko tas nav redzējis? Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka, kas mīl Dievu, tas lai mīl arī savu brāli.