CAKARIJAS 5
5
1Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi, tur tuvojās lidojošs rakstu ritulis.
2Un kad viņš man jautāja: „Ko tu redzi?“ Es savukārt atbildēju: „Es redzu lidojošu rakstu rituli, tas ir divdesmit olekšu gafš un desmit olekšu plats.“
3Un viņš teica man: „Tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi, jo tiklab visus zagļus, kā ari visus nepareiza zvēresta devējus aizslaucīs un aizraus projām no šejienes uz šās lapas vienā un otrā pusē uzrakstīto noteikumu pamata.“
4„Es tādēļ uzliku un darīju zināmu lāstu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„lai tas skar tiklab zagļa namu, kā arī tā namu, kas pie mana vārda nepareizi zvēr; tam jāieslīgst, jāiesūcas un jānostiprinās viņa namā un jāsagrauj tas ar visām tā koka un akmens daļām.“
5Tad tas eņģelis, kas ar mani runāja, atkal izvirzījās uz priekšu un man sacīja: „Pacel savas acis un skaties! Kas tas ir, kas tur parādās?“
6Kad es nu jautāju: „Kas tad tur īsti ir?“ Tad viņš runāja tālāk: „Tas ir lielais labības mērs, kas tur parādās“, —un piebilda: „Tāds ir šā mēra izskats visā zemē, un tik liels ir viņu pārkāpums!“
7Un redzi, mēram pacēlās ļoti smags svina vāks, un tur bija sieviete, kas sēdēja mērā.
8Bet viņš skaidroja tālāk: „Tā ir bezdievība!“ Un viņš iegrūda sievieti atkal mērā iekšā un uzlaida lielo svina vāku mēra atvaram atkal virsū.
9Kad es atkal pacēlu savas acis uz augšu—un raugi, —ārpusē, mēram līdzās, parādījās divas sievietes, un viņām bija spārni, kurus kustināja vējš; spārni bija līdzīgi svēteļa spārniem, —tās pacēla labības mēru un aiznesa to starp debesīm un zemi.
10Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: „Kurp tad viņas nes šo labības mēru?“
11Viņš atteica man: „Mēram un tajā iekšā esošai bezdievībai veidojas nams Sineāras zemē#5.11 t.i. Bābeles zemē. un kad tas būs pabeigts, tad mēru tur noliks tam piederīgā vietā.“
Pašlaik izvēlēts:
CAKARIJAS 5: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.