CAKARIJAS 11
11
1Atver, ak Libanona, savus vārtus, lai uguns aprij tavus ciedrus!
2Vaimanājiet, cipreses, ka ciedri ir nogāzti un paši diženākie koki ir nopostīti! Vaimanājiet, Basanas ozoli, ka nogāzts ir biezais mežs!
3Klau, kā vaimanā gani, jo viņu krāšņās ganības ir pagalam! Klau, kā rūc lauvas, jo izpostīts ir arī Jardānas biezokņu skaistums!
4Tā sacīja man tas Kungs, mans Dievs: „Gani kaujamās avis!
5Jo viņu īpašnieki nokauj viņas, neuzskatīdami to ne par kādu grēku, pārdod un saka: Slavēts lai ir tas Kungs, es tagad esmu bagāts! —Un paši gani ari viņas netaupa.
6Tāpēc Es arī nesaudzēšu zemes iedzīvotājus“, —saka tas Kungs. „Un redzi, Es nodošu ļaudis katru atsevišķi otra rokā un sava ķēniņa rokā; lai tad viņi ari sagrauj zemi, un Es neglābšu nevienu no viņu pašu rokām.“
7Un tā es ganīju kaujamās avis, visvairāk nožēlojamās avju starpā, un iegādājos sev divas ganu kūjas: vienu es nosaucu par „Laipnību“ un otru par „Vienprātību“. —Un tā es ganīju avis.
8Vienā mēnesī es atlaidu trīs ganus, tie man bija apnikuši, un arī viņi negribēja vairs mani.
9Tālāk es teicu: „Es jūs ilgāk vairs neganīšu; kas mirst, lai mirst, kam draud iznīcība, lai iznīkst; un pārējās, kas paliek, lai aprij cita citu!“
10Es tad paņēmu savu kūju ar nosaukumu „Laipnība“ tin to salauzu, lai uzteiktu savu derību, ko es biju noslēdzis ar visām tautām.
11Tā nu derība arī tika tanī dienā lauzta; avju tirgotāji, kas manu rīcību uzmanīgi novēroja, atzina, ka tāds ir bijis tā Kunga vārds.
12Un kad es viņiem teicu: „Ja jums labpatīk, tad dodiet man atlīdzību, ja nē, tad lai paliek!“ Tad viņi izmaksāja man, cik es biju nopelnījis, nosvērdami man trīsdesmit sudraba gabalus.
13Un tas Kungs man sacīja: „Iemet šo slaveno algu, par kupu cienīgu viņi tevi atzinuši, dievnama mantnīcā!“ Es paņēmu trīsdesmit sudraba gabalus un iemetu tos dievnamā, lai tos ieliek mantnīcā.
14Tad es salauzu savu otru ganu kūju—„Vienprātību“ —par zīmi tam, ka es sarauju brālību starp Jūdu un Israēlu.
15Un tas Kungs teica man: „Ņem vēl reiz savās rokās nepiemērota gana piederumus!
16Jo redzi, Es likšu darboties zemē ganam, kas par bojā ejošo nerūpējas, noklīdušo necenšas atrast un salauzto nepūlas dziedēt, kā arī veselo neapgādā, turpretī treknās avs gaļu apēd ar baudu un nomauc pat viņas nagus.
17Lai bēdas manam nederīgajam ganam, kas atstāj savu ganāmpulku! Lai zobens skap viņa roku un viņa labo aci! Viņa roka lai kaltin sakalst, un viņa labā acs lai pavisam izdziest!“
Pašlaik izvēlēts:
CAKARIJAS 11: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.