CAKARIJAS 1
1
1Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā astotajā mēnesī atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēlam, pravietim, un tas skanēja:
2„Tas Kungs ir bijis ļoti dusmīgs uz jūsu tēviem,
3Un saki viņiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Ja jūs piegriezīsities Man, —saka tas Kungs Cebaots, —tad Es piegriezīšos jums, —saka tas Kungs Cebaots.
4Neesiet kā jūsu tēvi, kam agrākie pravieši sludināja un stāstīja: Tā saka tas Kungs Cebaots: Novērsieties no saviem ļaunajiem ceļiem un no saviem darbiem!“ Bet viņi neklausīja un nepiegrieza Man vērības! —saka tas Kungs.
5Kur tad nu ir jūsu tēvi? —Un vai pravieši dzīvo mūžīgi?
6Bet vai nav tā, ka mani vārdi un likumi, ko Es liku saviem kalpiem praviešiem sludināt, ir taču jūsu tēvus skāruši, ka tie atgriezās un liecināja: Tiešām, tā, kā tas Kungs Cebaots bija nodomājis ar mums rīkoties, un kādus ceļus mēs esam gājuši un ko darījuši, tā arī Viņš mums ir darījis!“
7Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēla, pravietim, un tas skanēja:
8Nakti es redzēju parādību, ka, lūk, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds virs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni, lapsas krāsā, melni un balti zirgi.
9Un kad nu es jautāju: „Mans Kungs, kāda tiem nozīme?“ Tad eņģelis, kas ar mani runāja, man teica: „Es tev rādīšu, kāda tiem nozīme.“
10Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: „Tie ir tie, kurus tas Kungs ir izsūtījis, lai pārstai-gātu zemi.“
11Bet viņi savukārt ziņoja tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un sacīja viņam: „Mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un, raugi, visā zemē valda dziļš miers.“
12Tad atbildēja tā Kunga eņģelis un sacīja: „Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs visus šos septiņdesmit gadus?“
13Un tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un mierinājuma pilnus vārdus.
14Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: „Sludini un saki: Tā saka tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu,
15Un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajiem un bezrūpības pilnajiem pagāniem; Es biju tikai drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku ļaunumu.“
16Tāpēc tā saka tas Kungs: „Es piešķiršu Jeruzālemei atkal savu žēlas-tību, un tajā uzcels manu namu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un mērījamā aukla izstiepjama tieši pār Jeruzālemi.“
17Un sludini tālāk un saki: „Tā saka tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal klāsies labi, tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.“
Pašlaik izvēlēts:
CAKARIJAS 1: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.