JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 11
11
1Man deva niedri, līdzīgu mērkokam un sacīja: Celies un mēri Dieva namu, altāri un dievlūdzējus, kas ir iekšā.
2Bet atstāj Dieva nama ārējo pagalmu ārpusē un nemērī to, jo tas ir dots pagāniem, un tie samīs svēto pilsētu četrdesmit divi mēnešus.
3Un es likšu saviem diviem lieciniekiem, ka tie maisos tērpti pravietos tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.
4Šie ir tie divi eļļas koki un tie divi lukturi, kas stāv zemes kunga priekšā.
5Un ja kāds gribētu tos aizkart, tad uguns izies no viņu mutes un aprīs viņu ienaidniekus; ja kāds tos gribētu aizkart, tam tā būs jāiet bojā.
6Tiem ir vara aizslēgt debesis, ka lietus nelītu pa visu viņu pravietošanas laiku; tiem ir vara pār ūdeņiem, tos pārvērst par asinīm un šaust zemi ar visādām mocībām, kad vien tie gribēs.
7Kad tie būs beiguši savu liecību, tad zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos ar tiem, tos uzvarēs un tos nokaus.
8Un viņu miesas gulēs uz ielas lielajā pilsētā, ko garīgi sauc par Sodomu un Ēģipti, kur ari viņu Kungs ir krustā sists.
9Un dažādu tautu un cilšu, valodu un tautību ļaudis redzēs viņu miesas trīs ar pus dienas un neļaus viņu miesas likt kapā.
10Zemes iedzīvotāji priecājas par 1 tiem un ir līksmi, tie sūtīs dāvanas cits citam, jo šie divi pravieši mocīja visas zemes iedzīvotājus.
11Un pēc trīs ar pus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos, un viņi cēlās kājās, un lielas bailes uznāca visiem, kas tos redzēja.
12Un viņi dzirdēja stipru balsi no debesīm tiem saucam: Kāpiet šurp aug šā. Un viņi pacēlās mākoni pret de-besim; viņu ienaidnieki noskatījās viņos.
13Tanī pašā stundā notika liela zemes trīce, desmitā pilsētas daļa sagruva, un šinī zemes trīcē gāja bojā septiņi tūkstoši cilvēku, un pārējos pārņēma bailes, un tie deva godu Dievam debesīs.
14Otrs „vai“ ir pagājis; redzi, trešais „vai“ drīzi nāks.“
15Septītais eņģelis bazūnēja, un stipras balsis atskanēja debesīs, kas sauca: „Pasaules valdība ir nākusi rokā mūsu Kungam un viņa svaidītam, un viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam.“
16Un tic divdesmit četri vecaji, kas sēd Dieva priekšā uz saviem troņiem, krita uz savu vaigu un pielūdza Dievu, sacīdami:
17„Mēs tev pateicamies, Kungs Dievs, visu valdītāj, kas esi un kas biji. ka tu esi saņēmis savu lielo varu un kļuvis par valdnieku.
18Tautas iedegās dusmās; tad nāca tava dusmība un tā stunda, kur tiesās mirušos un kur algu saņems tavi kalpi pravieši un svētie un visi, kas tavu vārdu bīstas, mazie un lielie, un samaitāšanu tie, kas zemi samaitā.“
19Tad atvērās Dieva tempus debesīs, bija redzams templī viņa derības šķirsts; un nāca zibeņi un balsis, pērkona grāvieni, zemes trīce un liela krusa.
Pašlaik izvēlēts:
JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 11: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.