SALAMANA PAMĀCĪBAS 27
27
1Nedaudzini sevi, gaidīdams kaut ko ievērojamu no tikko kā austošās dienas; tu taču nezini, kas šodien notiks.
2Lai tevi daudzina kāds cits, un ne tava paša mute, kāds svešais, un ne tavas paša lūpas. —
3Akmens ir smags, un smiltis ir grūti paceļama nasta, bet nejēgas dusmas ir smagākas nekā tie abi.
4Dusmas ir nemiera pilna lieta, niknums un bargums ir nesavaldāmi; bet kas var pastāvēt skaudības un greizsirdības priekšā!
5Atklāta pārmācība ir labāka nekā maldinātāja mīlestība.
6Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet nīdētāja skūpsti ir dažreiz pārmērīgi bagātīgi.
7Paēdušais nereti samin dubļos pat labāko medu, bet izbadējušai dvēselei ir viss rūgtais salds. —
8Kā putns, kas atstāj savu ligzdu, tāds ir virs, kas aizgājis projām no savas dzimtenes.
9Sirds priecājas par ziedēm un kvēpināmām smaržām, bet draugs ir sirdij mīļš sava padoma dēļ, ko viņš dod tavai dvēselei.
10Neatstāj savu draugu un sava tēva draugu, —un neej sava brāļa namā, kad tev grūti klājas; kaimiņš tuvumā ir labāks nekā brālis tālumā.
11Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.
12Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesaprātīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.
13Atņem tam viņa drēbes, kas uzņemas būt otram par galvinieku, un izķīlā viņu svešinieka dēļ.
14Ja kāds savu tuvāko jau agri no rīta skaļā balsi svēti un tam pārmērīgi dedzīgi labu vēl, tad tādu rīcību nereti pielīdzina lāstam no viņa puses.
15Nesaticīga sieva un nepārtraukta pilēšana no jumta, kad spēcīgi līst, tiek bieži savā starpā salīdzinātas.
16Kas pūlas tādu sievu apvaldīt, tas mēģina saturēt vēju un grib savā rokā sagrābt eļļu.
17Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un virs trin viru.
18Kas vīģes koku kopj, tas ēd tā augļus, un kas savam kungam uzmanīgi kalpo, top godāts.
19Cik ūdens atspoguļo cilvēka īsto seju, tik viena sirds atspoguļo otru.
20Elle un bezdibens nekad nav piepildāmi, tāpat nekad nepietiek redzētā cilvēka acīm.
21Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek novērtēts pēc sava darba.
22Ja tu nejēgu ar grūžamo pat sagrūstu piestā putraimos, tad tomēr viņa negudrums viņā neizzustu.
23Uzraugi savus sīklopus un rūpējies par saviem ganāmiem pulkiem,
24Jo manta nepastāv mūžīgi un ari ķēniņa kronis pāriet no paaudzes uz paaudzi.
25Kad siens ir savests šķūņos, izaugusi ir atkal jauna zāle, un kalnos top vākta lopiem zaļbarība,
26Tavi jēri tevi ģērbj, un tavi āži tev sagādā naudu, par ko nopirkt tīrumu,
27Tev pietiek kazas piena tavai barībai, tava nama ļaužu uzturam un tavu kalpoņu paēdināšanai.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 27: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.