SALAMANA PAMĀCĪBAS 17
17
1Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām.
2Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu.
3Kā uguns sudrabu un kausējamā krāsns zeltu, tā tas Kungs pārbauda sirdis.
4Ļauns cilvēks uztver mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām.
5Kas apsmej nabagu, tas nicina viņa Radītāju, un kas priecājas par cita nelaimi, nepaliks nesodīts.
6Vecu cilvēku vainagojums ir viņu bērni, un bērnu gods ir viņu tēvi.
7Vientiesīgam nejēgam neklājas runāt par augstām lietām, un vēl mazāk piederas valdniekam būt tādam, lai labprāt melotu.
8Ja kam ir kas ko dāvināt, tad tam ir tā, it kā viņam piederētu kāds dārgakmens: lai viņš griežas kur griezdamies, visur viņu godā par gudru.
9Kas nosedz un noslēpj grēku, tas rada draudzību, bet kas šādu lietu no jauna paceļ, tas rada nesaskaņu draugos.
10Sapratīgu cilvēku norāšana skar vairāk nekā simts nūju sitienu vientiesīgu neprašu.
11Dumpīgs cilvēks savā tukšajā pašiedomā tiecas nodarīt tikai ļaunu, bet pret viņu tad ari tiks sūtīts cietsirdīgs ķēniņa sūtnis.
12Ir labāki sastapt lāča māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā.
13Kas labu atlīdzina ar ļaunu, no tā nama Iaunums neatstāsies.
14Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagļrau) ūdenim tā aizsprostu. —Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!
15Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, ir abi negantnieki tā Kunga acīs.
16Ko palīdz nauda vientiesīga nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek vientiesīgs nepraša. —
17Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.
18Vientiesīgs nejēga ir tas, kas savu roku dod apsolījumam par savu tuvāku un kļūst viņam par galvinieku.
19Kas mīl nesaskaņas, mīl grēku, un kas savas durvis taisa pārmērīgi augstas, tas sagādā iespēju namam sabrukt.
20Kam nelieša sirds, tas neatrod nekur nekā laba, un kam greizi ievirzīta mēle, tas iekritīs nelaimē.
21Kas dzemdina vientiesīgu nejēgu, tam ir skumjas, un vientiesīga nejēgas tēvam nav nekāda prieka.
22Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
23Bezdievis labprāt pieņem slepeni dāvanas, lai apzinīgi izlocītu taisnības ceļus. —
24Sapratīgais izturas gudri un no-svērti; vientiesīgs nejēga raida uztraukts savus skatus līdz zemes galiem.
25Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums.
26Jau nav labi taisno sodīt, uzliekot tam naudas sodu, ne nu vēl goda vīru sist, kas rīkojas taisnīgi.
27Sapratīgais savaldās savā nmā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.
28Vientiesīgu nejēgu atzītu par gudru, ja viņš klusētu, un par sapratīgu, ja viņš valdītu savu muti.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 17: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.