SALAMANA PAMĀCĪBAS 14
14
1Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj.
2Kas to Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.
3Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. —
4Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet kur vērsis darbīgs, tur daudz ienāku-mu. —
5Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. —
6Smējējs meklē īsteno atziņu, bet to neatrod; sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli.
7Ej projām no muļķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! —
8Sapratīga vīra augstākā gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet negudra vīra muļķība ir pašiedomas pilna sevis paša krāpšana.
9Muļķi mīl jokot ar grēku upuri, bet dievbijīgiem ir prieks par citiem dievbijīgiem.
10Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos.
11Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos.
12Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. —
13Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas.
14Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet dievbijīgais stāvēs pār viņu.
15Nesaprātīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.
16Zinīgais baidās un izvairās no (auna; nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. —
17Atrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs.
18Nesaprātīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība.
19Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galvas taisno vārtos. —
20Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kūpi bagātos mīl, ir daudz.
21Kas savu tuvāko nicina, tas grēko; bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem.
22Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. —
23Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet kur rīkojas tikai ar vār-diem, tur valda trūkums.
24Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek.
25Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. —
26Kas to Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.
27Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. —
28Kur valdniekam daudz kaj-a tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.
29Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
30Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.
31Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. —
32Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. —
33Sapratīga cilvēka sirdī īstena atziņa dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji.
34Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.
35Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 14: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.