CETURTĀ MOZUS 21
21
1Kad nu kānaānietis, Arada zemes ķēniņš, kas dzīvoja pret dienvidiem Negebā, dzirdēja, ka Israēla tauta nāk pa Ataraima ceļu, tas karoja pret Israēlu un aizveda kādus no viņiem gūstā.
2Tad Israēls deva solījumu tam Kungam, sacīdams: „Ja Tu šo tautu tiešām nodosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izpostīšu.“
3Un tas Kungs paklausīja Israēla balsi, un Viņš nodeva kānaāniešus viņu rīcībā, un viņi tos izdeldēja ir viņus pašus, ir viņu pilsētas un nosauca tās vietas vārdu Horma.#21.3 t.i. izdeldēšana.
4Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedpu jūras ceļu, lai apietu Ēdoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,
5Un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: „Kāpēc jūs mūs esat ārā izveduši no Ēģiptes? —Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav ne maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!“
6Un tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira.
7Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: „Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret to Kungu un pret tevi; iestājies ar aizlūgumu pie tā Kunga, ka lai Viņš mums atņem tās čūskas!“ Tad arī Mozus aizlūdza par tautu.
8Un tas Kungs sacīja Mozum: „Darini sev čūskas attēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos.“
9Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs.
10Tad Israēla bērni no turienes devās ceļā un apmetās pie Obotas.
11Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije-Ha Abarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu.
12No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta.
13No turienes tie aizgāja un apmetās savās teltīs šaipus Amonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Amona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem.
14Tāpēc tā Kunga karu grāmatā teikts: „Tas Kungs karoja pret Vahebu viesulī un pret Amonas upēm,
15Un pie upju krituma, kas nogriežas uz Aru un aizvijas gar Moāba robežām.“
16Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras tas Kungs Mozum sacīja: „Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni.“
17Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: „Verdi aka, uzdziediet tai!
18Ak aka, kuru virsaiši rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu kara vadoņa zizli, ar savām kūjām!“ No tuksneša tie aizgāja uz Matanu,
19Un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu.
20Un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moāba līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz Jesimonas ieleju.
21Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sichona, amoriešu ķēniņa, un sacīja:
22„Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna kalnos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām.“
23Bet Sichons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežapgabalu un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; un kad Sichons nonāca pie Jachcas, tad tas uzbruka Israēlam.
24Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir līdz amoniešu robe-žām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas.
25Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās—Hešbonā un visos tās apkārtnes ciemos.
26Jo Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sichona pilsēta, bet viņš bija karojis pret agrāko Moāba ķēniņu un bija tam visu viņa zemi atņēmis līdz pat Arnonai.
27Tāpēc dziesminieki saka: „Nāciet uz Hešbonu, lai Sichona pilsēta tiek uzcelta!
28Jo uguns ir izlauzusies no Hešbonas, un liesma no Sichona pilsētas; tā ir aprijusi Moāba apgabalu un sadedzinājusi Arnonas virsotņu kungus.
29Vai tev, Moāb! Jūs, Kemoša tauta, tagad esat nolemti iznīcībai, viņš ir licis būt jūsu dēliem par bēgļiem, bet jūsu meitas viņš ir aizvedis Sichona, amoriešu ķēniņa, gūstā.
30Un no Hešbonas līdz Dibonai ir iznīkusi Moāba Cerības gaisma, un mēs tos esam vajājuši līdz Nopahai, kas sniedzas līdz Medebai.“
31Tā Israēls apmetās amoriešu zemē.
32Un Mozus izsūtīja izlūkus izpētīt Jāzeru, un tie ieņēma tās ciemus un izdzina amoriešus, kas tur mita.
33Tad tie nogriezās sāņus un devās kalnup pa Basanas ceļu, bet Ogs, Basanas ķēniņš, izgāja viņiem pretim ar visu savu karotāju saimi, lai ar tiem karota pie Edrejas.
34Un tas Kungs sacīja Mozum: „Nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis un visu viņa zemi Es nodošu tavās rokās, un tu darīsi viņam tāpat, kā tu esi darījis Sichonam, amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā.“
35Un tie viņu sakāva un viņa dēlus un visu viņa tautu tiktāl, ka pat izbēgušo tiem neatlika, un tie ieņēma viņa zemi.
Pašlaik izvēlēts:
CETURTĀ MOZUS 21: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.