NECHEMIJAS 11:1-36

Tad tautas augstākie vadītāji galīgi apmetās uz dzīvi Jeruzālemē, bet pārējā tauta meta meslus, lai vienam no katriem desmitiem tiktu pavēlēts dzīvot Jeruzālemē, svētajā pilsētā, kamēr pārējās deviņas daļas palika citās apdzīvotās vietās. Tomēr tauta no sirds apsveica visus vīrus, kas labprātīgi piedāvājās dzīvot Jeruzālemē. Un šie ir apgabala priekšnieki, kas dzīvoja Jeruzālemē un arī Jūdas apdzīvotajās vietās, un pie tam ikviens savā īpašumā katrā apdzīvotajā vietā: vienkāršie Israēla locekļi, priesteri, Ievīti, tempļa kalpotāji un Salamana kalpu dēli. Jeruzālemē bija apmetušies tiklab kādi no Jūdas, kā arī no Benjamīna dēliem. No Jūdas dēliem: Ataja, Usijas dēls, tas Zacharjas dēla, tas Amarjas dēla, tas Šefatjas dēla, tas Mahalaleēla dēls no Pereca dēliem; Un Maāseja Bārucha dēls, tas Kol-Hoza dēls, tas Hazajas dēls, tas Adajas dēls, tas Jojariba dēls, tas Zacharjas dēls no šilonītiem. Visu Pereca pēcnācēju, kas dzīvoja Jeruzālemē, bija četri simti sešdesmit astoņi drošsirdīgi vīri. Un šie ir Benjamīna dēli: Sallus, Mešullāma dēls, tas Joeda dēls, tas Pedajas dēls, tas Kolajas dēls, tas Maāsejas dēls, tas Itiēla dēls, tas Jesajas dēls, Un viņa biedri, varonīgi karotāji, kopā deviņi simti divdesmit astoņi. Joēls, Sichrija dēls, bija viņu uzraugs un pārstāvis, un Jūda, Hasenuas dēls, bija otrs pārzinis pār pilsētu. No priesteriem: Jedaja, Jojariba dēls, Jachins, Šeraja, Hilkija dēls, tas Mešullāma dēls, tas Cadoka dēls, tas Merajota dēls, tas Ahibuba dēls, Dieva nama virspārzinis, Un viņu biedri, kas veica svēto darbu Dieva namā, astoņi simti divdes-mit divi; ari Adaja, Jerochāma dēls, tas Pelaljas dēls, tas Amcija dēls, tas Zacharjas dēls, tas Pašchura dēls, tas Malchijas dēls, Un viņu biedri, ģimeņu galvas, divi simti četrdesmit divi; tālāk Amasajs Azareēla dēls, tas Achzaja dēls, tas Mešillemota dēls, tas Immera dēls, Un viņu biedri, drošsirdīgi vīri, simts divdesmit astoņi; viņu priekšnieks bija Zabdiēls, Hagedolima dēls. Un no Ievītiem: Šemaja, Hašuba dēls, tas Asrikāma dēls, tas Hašabjas dēls, tas Bunnija dēls; Tālāk Šabetajs un Jozabāds no Ievītu priekšniekiem, kas pārzināja Dieva nama dzīves sakarus ar ārpasauli; Un Matanja, Michas dēls, tas Zabdija dēls, tas Asafa dēls, priekšnieks, kas iesāka slavas dziesmu lūgšanā, un Bakbukja, otrs pēc pakāpes no viņa biedriem, un Abda, Šamuas dēls, tas Galala dēls, tas Jedutuna dēls. Svētajā pilsētā visu Ievītu kopā bija divi simti astoņdesmit četri. Vārtu sargi: Akubs, Talmons un viņu biedri, kas stāvēja sardzē pie vārtiem, kopā—simts un septiņdesmit divi. Un pārējais Israēls, priesteri un Ievīti, bija visās jūdu pilsētās, katrs savā īpašumā. Bet tempļa kalpotāji dzīvoja Ofēlā, un Cicha un Gišpa bija uzraugi pār tempļa kalpotājiem. Levītu uzraugs Jeruzālemē bija Usijs, Banija dēls, tas Hašabjas dēls, tas Matanjas dēls, tas Michas dēls, no Asafa bērniem, dziedātāju kārtotājs viņu Dieva nama darbam; Par viņiem pastāvēja īpaša ķēniņa pavēle un dziedātājiem bija noteikti pienākumi, kā katra diena to prasīja. Un Petachja, Mešezabeēla dēls, no Zeracha dēliem, tas Jūdas dēls, bija ķēniņa ierēdnis visās lietās, kam bija tiešs sakars ar tautu Un ciemiem un to laukiem. Daži no Jūdas dēliem dzīvoja Kirjat-Arbā un tās apkaimes ciemos, arī Dibonā un tās ciemos, tāpat Jēkabceēlā un tās zemnieku sētās, Un tālāk Ješuā un Moladā un Bet-Peletā, Hacar-Šualā, Bēršebā un turienes ciemos, Ciklagā, Mechonā un to ciemos, En-Rimmonā, Corā un Jarmutā, Sanoā, Adullāmā un turienes ciemos, Lachišā un tās laukos, Asekā un tās ciemos. Tā viņi nometās uz dzīvi no Bēršebas līdz Hinnoma ielejai. Un Benjamīna bērni dzīvoja, sākot no Gebas, Michmasā, Ajā, Bētelē un turienes apdzīvotajās vietās, Anatotā, Nobā, Ananjā, Hacorā, Rāmā, Hitaimā, Hadidā, Ceboi mā, Neballatā, Lodā un Ono un amatnieku ielejā. Arī dažas Ievītu nodaļas Jūdā piederēja pie Benjamīna.