MATEJA EVAŅG̒ELIJS 12
12
1Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un viņa mācekli bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst.
2Bet farizēji, to redzēdami, uz viņu sacīja: „Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.“
3Bet viņš uz tiem sacīja: „Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi?
4Ka viņš gāja Dieva namā, un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem.
5Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā svēto dienu un ir nevainīgi?
6Bet es jums saku: šeitan ir lielāks par Dieva namu.
7Bet kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.
8Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī par sabatu.“
9Un no turienes viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā.
10Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie viņam vaicāja, sacīdami: „Vai ir brīv sabatā dziedināt?“ ka tie viņu varētu apsūdzēt.
11Bet viņš uz tiem sacīja: „Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs, un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā?
12Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tamdēļ ir gan brīv sabatā labu darīt.“
13Tad viņš uz to cilvēku sacīja: „Izstiep savu roku!“ Un viņš to izstiepa. Tad tā kļuva vesela kā otra.
14Tad farizēji izgāja un sarunājās pret viņu un nolēma to nogalināt.
15Bet Jēzus, to nomanīdams, aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu gāja viņam pakaļ, un viņš tos visus dziedināja.
16Un viņš tiem piekodināja par viņu nevienam nestāstīt,
17Ka piepildītos pravieša Jesajas runātais vārds:
18„Redzi, mans kalps, ko es izredzējis, un mans mīļais, pie kā manai dvēselei labs prāts; es likšu uz viņu savu garu, un tas pasludinās tautām tiesu.
19Ne viņš bārsies ne brēks, ne ari dzirdēs uz ielām viņa balsi.
20Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti viņš neizdzēsis, tiekams viņš taisnībai dos uzvaru.
21Un tautas cerēs uz viņa vārdu.“
22Tad viņam pienesa ļauna gara apsēstu, tas bija akls un mēms. Un viņš to darīja veselu, tā ka aklais un mēmais redzēja un runāja.
23Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: „Vai šis nav Dāvida dēls?“
24Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: „Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu virsnieka, palīdzību.“
25Bet Jēzus, viņu domas nomanī-dams, tiem sacīja: „Ikviena valsts, kur iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kur iekšējs naids, varne pastāvēt.
26Ja nu sātāns izdzen sātānu, tad viņš ir naidā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts var pastāvēt?
27Un ja es izdzenu ļaunos garus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.
28Bet ja es izdzenu ļaunos garus ar Dieva garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.
29Jeb vai var kāds ieiet stiprā namā un paņemt viņa mantas, ja tas nav stipro papriekšu saistījis? Tikai tad tas varēs viņa namu izlaupīt.
30Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa.
31Tāpēc es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos.
32Un kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, tam tas tiks piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī nedz nākošā mūžā.
33Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem.
34Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.
35Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu.
36Bet es jums saku: Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki rīmās, tiem būs jāatbild tiesas dienā.
37Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.“
38Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un uz to sacīja: „Mācītāj, mēs no tevis gribam kādu zīmi redzēt.“
39Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota, kā vien pravieša Jonas zīme.
40Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.
41Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās, un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.
42Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.
43Bet kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod.
44Tad tas saka: es atgriezīšos savā namā, no kurienes es izgāju. Un kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu.
45Tad tas noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi ieiet tur un dzīvo; un pēc tam ar tādu cilvēku top sliktāk, nekā papriekšu bija. Tāpat ari notiks šai ļaunajai ciltij.“
46Un viņam tā uz ļaudīm vēl runājot, redzi, viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā un gribēja ar viņu runāt.
47[Un kāds uz viņu sacīja: „Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un meklē ar tevi runāt.“]
48Un viņš atbildēja un sacīja tam, kas viņam to teica: „Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?“
49Un roku izstiepis pār saviem mācekļiem, viņš sacīja: „Redzi, mana māte un mani brāļi!
50Jo, kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans brālis, un mana māsa, un mana māte.“
Pašlaik izvēlēts:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 12: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.