LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 22:1-30

Un Neraudzētas maizes svētki, ko sauc Lieldienas, bija tuvu, Un augstie priestep un rakstu mācītāji prātoja, kā viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm. Bet sātāns bija iegājis Jūdā, kuju sauca par Iskariotu, un kujrš bija viens no tiem divpadsmitiem. Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā viņu tiem nodotu. Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu. Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai viņu tiem nodotu, ļaudim nezinot. Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Lieldienas jērs bija kaujams, Un viņš sūtija Pēteri un Jāni, sacīdams: „Eita un sataisiet Lieldienas jēru, lai to varam ēst.“ Un tie viņam jautāja: „Kur tu gribi, lai mēs to sataisām?“ Un viņš tiem sacīja: „Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, Un sakait nama kungam: Mācītājs tevi liek jautāt, kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru? Un viņš jums rādīs lielu ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet.“ Tie nogājuši atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru. Un kad tā stunda pienāca, tad viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar viņu. Un viņš tiem sacīja: „Es esmu ļoti ilgojies šo Lieldienas jēru ar jums ēst, pirms es ciešu, Jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā.“ Un kausu ņēmis, viņš pateicās un sacīja: „Ņemiet un dalait to savā starpā! Jo es jums saku, es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi.“ Un maizi ņēmis, viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: „Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami!“ Tāpat ari kausu pēc vakarēdiena sacīdams: „Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas. Bet redzi, mana nodevēja roka ir ar mani pie galda. Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas viņuļ nodod!“ Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņienv tas esot, kas to darīšot. Un tur ari ķilda cēlās viņu starpā, kuļrš no viņiem esot lielākais. Un viņš tiem sacīja: „Ķēniņj valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem. Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo. Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo. Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis, Ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.