JOZUAS 6
6
1Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca.
2Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.
3Aplenciet pilsētu, visi karavīri iedami tai visapkārt vienreiz dienā; un tā dariet sešas dienas.
4Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures.
5Un tiklīdz tie garāki pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures skaņu, tad lai visa tauta saceļ vareni lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur ikviens stāv.“
6Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus, un tiem sacīja: „Nesiet derī-bas šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā!“
7Bet kapa saimei viņš pavēlēja: „Ejiet apkārt un ielenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu tā Kunga šķirstam!“
8Un kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri, nesdami septiņas āžu ragu taures tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta taures, bet tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja.
9Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta taures, un pakaļpulki sekoja šķirstam, pie tam visu laiku tika nepārtraukti pūstas taures.
10Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: „Jūs nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama, un lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu: ‚Saceliet troksni!‘ Tad jums būs kliegt.“
11Un tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē.
12Un Jozua apjozās agri no rīta, un priesteri iznesa tā Kunga šķirstu.
13Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie karavīri gāja viņiem pa priekšu un pakaļpulki soļoja aiz tā Kunga šķirsta, un ejot tika nepār-traukti pūstas taures.
14Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas.
15Un septītajā dienā tie cēlās agri, mazai gaismai austot, un gāja ap pilsētu tādā pašā kārtā septiņas reizes; tikai šini dienā viņi apgāja pilsētai apkārt septiņas reizes.
16Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua sacīja tautai: „Kliedziet, jo tas Kungs jums šo pilsētu ir nodevis jūsu varā!
17Un šī pilsēta lai krīt tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva, viņa pati, un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši.
18Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir izpostāmi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarāt ari Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā.
19Bet viss sudrabs un zelts un vaj-a un dzelzs rīki lai ir svēti tam Kungam, un tie lai nāk pie tā Kunga mantas!“
20Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un tiklīdz kā tauta sadzirdēja taupt skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, ikviens tieši uz priekšu iedams. Un kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,
21Viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni.
22Tad Jozua teica tiem abiem vīriem, kas bija nākuši zemi izlūkot: „Ejiet netikles namā un izvediet ārā ir šo sievu, ir itin visus tos, kuri ir kopā ar viņu tās namā, kā jūs viņai zvērēdami solījāt!“
23Tad jaunekļi, abi izlūki, nogāja un izveda Rahābu un viņas tēvu, un viņas māti, un viņas brāļus, un visu, kas vien pie tās bija; viņi arī izveda ārā visus viņas ģimenes piederīgos no viņas cilts, un viņi lika tiem apmesties ārpus Israēla nometnes.
24Un pilsētu tie nodedzināja līdz ar visu, kas tajā bija, ar uguni; bet sudrabu un zeltu līdz ar vara un dzelzs rīkiem tie nodeva tā Kunga nama noliktavā.
25Bet netikli Rahābu un viņas tēva namu un itin visu, kas tai piederēja, Jozua atstāja pie dzīvības, un tā dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai, tāpēc ka viņa bija paslēpusi sūtņus, ko Jozua bija izsūtījis Jēriku izlūkot.
26Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: „Nolādēts lai ir tas vīrs tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku! Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimušā un vārtus lai ieceļ tai par sava jaunākā dēla dzīvību!“
27Bet tas Kungs bija ar Jozuu, un viņa slava izpaudās visā zemē.
Pašlaik izvēlēts:
JOZUAS 6: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.