JOZUAS 6:1-21

Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca. Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā. Aplenciet pilsētu, visi karavīri iedami tai visapkārt vienreiz dienā; un tā dariet sešas dienas. Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures. Un tiklīdz tie garāki pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures skaņu, tad lai visa tauta saceļ vareni lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur ikviens stāv.“ Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus, un tiem sacīja: „Nesiet derī-bas šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā!“ Bet kapa saimei viņš pavēlēja: „Ejiet apkārt un ielenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu tā Kunga šķirstam!“ Un kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri, nesdami septiņas āžu ragu taures tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta taures, bet tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja. Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta taures, un pakaļpulki sekoja šķirstam, pie tam visu laiku tika nepārtraukti pūstas taures. Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: „Jūs nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama, un lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu: ‚Saceliet troksni!‘ Tad jums būs kliegt.“ Un tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē. Un Jozua apjozās agri no rīta, un priesteri iznesa tā Kunga šķirstu. Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures tā Kunga šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie karavīri gāja viņiem pa priekšu un pakaļpulki soļoja aiz tā Kunga šķirsta, un ejot tika nepār-traukti pūstas taures. Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas. Un septītajā dienā tie cēlās agri, mazai gaismai austot, un gāja ap pilsētu tādā pašā kārtā septiņas reizes; tikai šini dienā viņi apgāja pilsētai apkārt septiņas reizes. Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua sacīja tautai: „Kliedziet, jo tas Kungs jums šo pilsētu ir nodevis jūsu varā! Un šī pilsēta lai krīt tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva, viņa pati, un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši. Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir izpostāmi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarāt ari Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā. Bet viss sudrabs un zelts un vaj-a un dzelzs rīki lai ir svēti tam Kungam, un tie lai nāk pie tā Kunga mantas!“ Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un tiklīdz kā tauta sadzirdēja taupt skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, ikviens tieši uz priekšu iedams. Un kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši, Viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni.