Redzi, visas pasaules valdītāja Kunga derības šķirsts ies jūsu priekšā pāri Jardānai.
Tad nu izraugait sev divpadsmit vīrus no Israēla ciltīm, ik pa vienam no ikkatras cilts.
Un kad priesteru kāju pēdas, kas nes tā Kunga, visas pasaules valdītāja, šķirstu, iegrims Jardānas ūdeni, tad savā tecējumā Jardānas ūdeņi sadalīsies: ūdeņi, kas plūst klāt pa straumi, uz reizi tiks nogriezti no pārējā ūdens un veidos ūdens aizsprostu.“
Un kad nu tauta devās ārā no savām teltīm, lai celtos pāri Jardānai, un priesteri nesa derības šķirstu tautas priekšā,
Un kad šķirsta nesēji nonāca līdz Jardānai, un priesteru kājas, kufi nesa šķirstu, bija jau iebridušas ūdenī upes krastmalā, bet Jardāna mēdz būt pieplūdusi līdz pašām tās aizsprosta vaļņu malām visu pļaujas laiku cauri,
Tad ūdens, kas plūda klāt pa straumi, sastājās it kā kādā lielā aizspro-stojumā, kurš sniedzās līdz pašai Ādamas pilsētai, kas atrodas sānis Cartanai; bet tie ūdeņi, kas ar straumi plūda lejup uz Arabas jūfu jeb tā saukto Sāls jūfu, gan izsīka, gan izplūda sāņus. Tā tauta pārgāja pāri pa šo braslu iepretim Jērikai.
Bet priesteri, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, stāvēja sausumā Jardānas vidū, un viss Israēls arī gāja sausām kājām pāri, līdz kamēr visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardānu.