ĪJABA 42
42
1Un ījabs atbildēja tam Kungam un sacīja:
2„Es zinu, ka Tu visu spēj, un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms.
3Kas tad ir bijis tas, kas bez zināšanām aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man nebija iespējams.
4Ak klausi, lūdzams, mani, jo es gribu runāt; es gribu Tevi jautāt, —Tu atbildi man un pamāci mani!
5Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!
6Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos.“
7Un notika pēc tam, kad tas Kungs šos vārdus bija ījabam sacījis, tad tas Kungs sacīja temanietim Ēlifasam: „Mana dusmu kvēle ir iedegusies pret tevi un taviem divi draugiem, jo jūs neesat par Mani runājuši pienācīgā kārtā, —ne tā, kā mans kalps ījabs.“
8Un tagad, —izraugiet sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejiet pie mana kalpa ījaba un upurējiet kā dedzmāmo upuri jusu pašu labā, un mans kalps ījabs par jums lai aizlūdz, jo tikai viņa dēļ. Es negribu ļums ar ļatrnu atmaksāt par jūsu muļķīgo neprātību, jo jūs neesat par Mani pienācīgā kārtā izteikušies, ne tā, kā mans kalps ījabs.“
9Un tad temanietis Elifass, šuachietis Bildads un naamatietis Cofars nogāja un darīja tā, kā tas Kungs bija viņiem ieteicis. Un tas Kungs uzlūkoja ījabu un ievēroja viņa par saviem draugiem teiktos aizlūgumus.
10Un tas Kungs novērsa ījaba likteņa piemeklējumu un atjaunoja viņa agrāko labklājību, kad viņš bija aizlūdzis savu draugu labā, un tas Kungs piešķīra ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis.
11Un tad pie viņa atnāca sērst visi viņa brāļi un visas viņa māsas un visi viņa pazīstamie, kādi iepriekš bija bijuši, —un tie ar viņu kopā ēda maizi viņa namā, un tie izteica viņam līdzjūtību un viņu iepriecināja visās tais nelaimēs, kādām tas Kungs bija licis nākt pār viņu. Un ikviens no viņiem deva tam vienu kešitu#42.11 t.i. vienu zelta gabalu. un ikkatrs vienu zelta gredzenu.
12Un tas Kungs svētīja ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu; un viņam piederēja—četrpadsmit tūkstoši sīklopu, un seši tūkstoši kamieļu, un tūkstotis jūgu vēršu, un tūkstoš ēzeļu mātes.
13Un viņam dzima no jauna septiņi dēli un trīs meitas.
14Un viņš nosauca pirmās meitas vārdu—Jemina,#42.14 t.i. balodītis. otras vārdu—Kecija,#42.14 t.i. kanēļa smarža. bet trešās vārdu—Keren-Hapūcha,#42.14 t.i. krāšļa radziņš, vai arī acurauga.
15Un visā zemē nevarēja atrast tik skaistas sievietes, kādas bija ījaba meitas. Un viņu tēvs iedalīja tām dzimts īpašumu viņu brāļu vidū.
16Un pēc tam ījabs nodzīvoja simts četrdesmit gadus, un viņš pieredzēja ir savus bērnus, ir savus bērnu bērnus—četrus augumus.
17Un ījabs nomira vecs un padzīvojis gana gadu.
Pašlaik izvēlēts:
ĪJABA 42: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.