ĪJABA 29:1-6

Un Ījabs turpināja savu runu un sacīja šādus vārdus: „Kaut būtu ar mani vēl tā kā agrākos mēnešos, kā dienās, kad mani sargāja Dievs! Kad savas gaismas spīdumam Viņš lika mirdzēt pār manu galvu, un es Viņa gaismā izstaigāju tumsu, Tā, kā tas bija ar mani manās brieduma dienās, kad Dieva padoms valdīja pār manu telti, Kad Visuvarenais vēl bija manā pusē, un apkārt ap mani bija mani jaunieši, Kad mani soļi, manas gaitas ritēja kā pa taukiem, kad klints, man tuvojoties, pārvērtās eļļas straumēs!