JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 2
2
1Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilēja, un Jēzus māte bija tur.
2Bet arī Jēzus un viņa mācekļi bija aicināti kāzās.
3Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka viņam: „Viņiem nav vīna.“
4Jēzus saka tai: „Kas man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi.“
5Viņa māte saka sulaiņiem: „Ko viņš jums teiks, to darait!“
6Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi lidz trīs mēri.
7Jēzus saka viņiem: „Piepildait traukus ar ūdeni!“ Un tie tos piepildīja līdz malai.
8Tad viņš saka tiem: „Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!“ Un tie to aiznesa.
9Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu—nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja—tad galda uzraugs aicina līgavaini
10Un viņam saka: „Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim.“
11Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilējā, atklādams savu godību, un viņa mācekļi sāka viņam ticēt.
12Pēc tam viņš nogāja Kapemaumā, pats, viņa māte, brāļi un viņa mācekļi, un tur palika nedaudz dienas.
13Kad jūdu Lieldienas bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
14Tur viņš atrada templi vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam.
15Un, iztaisījis pātagu no auklām, viņš visus izdzina no tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus,
16Un baložu pārdevējiem viņš sacīja: „Nesiet to projām! Nepadarait mana Tēva namu par tirgus namu!“
17Tad viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: „Karstums tava nama dēļ mani aprij.“
18Bet jūdi uzstājās un sacīja: „Kādu zīmi tu mums rādīsi, ka tu to drīksti darīt?“
19Jēzus atbildēja: „Noplēsiet šo templi, un es to trijās dienās atkal uzcelšu.“
20Tad jūdi sacija: „Četrdesmit sešus gadus šis templis ir taisīts, un tu to gribi uzcelt trijās dienās?“
21Bet viņš runāja par savas miesas templi.
22Kad nu viņš bija uzcēlies no miroņiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš to bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis.
23Viņam Lieldienas svētkos Jeruzālemē esot, daudzi sāka ticēt viņa vārdam, redzēdami zīmes, ko viņš darīja.
24Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka viņš visus pazina.
25Jo viņam nevajadzēja, lai kāds liecību dotu par cilvēku, bet viņš pats zināja, kas bija cilvēkā.
Pašlaik izvēlēts:
JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 2: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.