JEREMIJAS 18
18
1Sis ir tas vārds, kas atskanēja Jeremijam no tā Kunga:
2„Celies un ej podnieka namā, tur Es tev došu savus norādījumus!“
3Tad es iegāju podnieka namā, un redzi, viņš kaut ko darināja ar savu podnieka ripu.
4Un kad trauks, ko viņš darināja, neizdevās, kā tas ar mālu podnieka rokās gadās, tad viņš pataisīja no tā citu trauku, kā tas viņam tieši patika.
5Tad atskanēja man atkal tā Kunga vārds un man sacīja:
6„Vai tad Es nevaru ar jums, Israēla nams, tāpat darīt, kā šis podnieks?“ —saka tas Kungs. „Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat manā rokā, Israēla nams.
7Vienu brīdi Es runāju ar kādu tautu un valsti, ka Es to gribu izpostīt, izdeldēt un iznīcināt, un draudu tai,
8Bet ja šī tauta, pret kupu bija vērsti mani draudi, atgriežas no sava ļaunuma, tad Man kļūst žēl tā posta, ko Es tai biju lēmis.
9Un citreiz Es runāju par kādu tautu un kādu valsti, ka Es to gribētu pamatigi iedēstīt un izveidot,
10Bet ja tā tad dara, kas ir ļauns manās acis, un neklausa manu balsi, tad Man kļūst žēl, ka Es tai biju solījis ko labu.
11Tādēļ pasludini Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, sacīdams: Tā saka tas Kungs: Man ir par jums drūmas domas, Man ir prātā pret jums kas nelabs. Atgriezieties jel ikviens no sava ļaunā ceļa un labojiet savu dzīves nostāju, savu rīcību un visu savu dzīvi!
12Bet tie atbildēs: Velti, nepūlies! Mēs sekosim paši savām domām un saviem ieskatiem un rīkosimies ikviens pēc savas ļaunās sirds nepielaidības!
13Tādēļ tā saka tas Kungs: Apjautājieties pie pagānu tautām, vai kas ko līdzīgu ir kad dzirdējis! Israēla jaunava atļaujas sev lielas negantības!
14Vai tad Libanona sniegs jeb kad zūd no klintīm kalnu laukumos? Jeb vai iznīkst kad no tālienes atplūdušie aukstie un straujie ūdeņi?
15Bet mana tauta Mani aizmirsusi! Tie upurē nīcīgajiem, nebūtnīgajiem elkiem; to aizrauti, viņi ir klupuši, iedami pa saviem vecajiem ceļiem, pa sensenajām tekām, tā ka viņi staigā pa neiemītu ceļu svešām teciņām,
16Lai tādā kārtā padarītu savu zemi par atbaidīgu paraugu, par mūžīgu apsmieklu. Ikviens, kas tai iet garām, apstājas šausmās un krata galvu.
17Kā rīta vējš Es tos izklīdināšu ienaidnieku priekšā, Es tiem pagriezīšu muguru, bet nepiegriezīšu viņiem savu skatu viņu bojā ejas dienā!“
18Tie sacīja: „Nāciet, izprātosim uzbrukumu Jeremijam! Vēl priesteriem netrūkst bauslības pazīšanas nedz gudrajiem padoma un praviešiem daiļrunības. Nāciet, sitīsim viņu ar viņa paša mēli un atstāsim bez ievērības visas viņa runas!“
19Ievēro mani, Kungs, un uzklausi manu pretinieku balsi!
20Vai labs jāatmaksā ar ļaunu? Tie manai dzīvībai ir izrakuši bedri! Piemini, kā es stāvēju tavā priekšā, par tiem aizlūgdams, lai novērstu no tiem tavas dusmas!
21Tādēļ pavēli viņu bērnus bada nāvei un viņus pašus atstāj zobena varā! Lai viņu sievas paliek bez bērniem un top par atraitnēm, kad viņu vīri būs mēra aizrauti un viņu jaunekļi karā zobena nogalināti!
22Lai atskan izbaiļu kliedzieni viņu namos, kad Tu piepeši tiem uzsūtīsi kara pulkus, jo tie ir izrakuši bedri, lai mani sagūstītu, un manām kājām slepeni izliktu valgus.
23Bet Tev, Kungs, ir zināmi visi viņu slepkavības nolūki pret mani. Nepiedod tiem viņu noziegumu un neat-laid tiem viņu grēkus tava vaiga priekšā. Lai tie nogāzti pie zemes guļ tavu acu priekšā! Tā atmaksā tiem savā bardzības tiesā!
Pašlaik izvēlēts:
JEREMIJAS 18: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.